Darbs klātienē – pienākums vai piedāvājums?

Latvijas uzņēmumu prakse liecina, ka atgriešanās pie pilnībā klātienes darba nav kļuvusi par dominējošo tendenci. Saskaņā ar atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” datiem, tipiskākais darba organizācijas modelis šobrīd ir 40% attālināti un 60% klātienē jeb divas dienas attālināti un trīs – birojā. Turklāt būtiskas izmaiņas šajā proporcijā Latvijas uzņēmumos tuvākajā laikā netiek sagaidītas. Tehnoloģiju attīstība, pandēmijas pieredze un globālā cīņa par talantiem ir būtiski mainījusi mūsu izpratni par to, kas ir “normāla” darba diena. Lai gan publiskajā telpā arvien biežāk izskan aicinājumi atgriezties birojā, realitātē darba devēju un darbinieku gaidas ne vienmēr sakrīt. Turklāt, darbinieku vēlmes atšķiras arī dažādās vecuma grupās, atkarībā no amata, profesijas, ģimenes stāvokļa vai tā, kāds ir attālums starp dzīvesvietu un darbavietu. Kamēr daļai klātienes darbs ir nepieciešams sadarbībai un piederības sajūtai, citiem attālinātais darbs ir kļuvis par būtisku priekšnoteikumu darba un privātās dzīves līdzsvaram.

60% pēdējo divu gadu laikā savus darba ieradumus nav mainījuši

Darbinieku paradumu pētījums apstiprina, ka straujas izmaiņas pēdējos gados nav notikušas – “Helmes” un pētījumu centra “Norstat” veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas darbinieku (60%) pēdējo divu gadu laikā savus darba ieradumus nav mainījuši. Teju katrs desmitais (9%) uz biroju dodas retāk nekā iepriekš, savukārt 8% – biežāk. Līdzīgas tendences vērojamas arī kaimiņvalstīs. Šie skaitļi skaidri parāda, ka masveidīga atgriešanās birojos visas piecas darba dienas nedēļā šobrīd nenotiek. Tāpat arī nenotiek absolūts darbs attālināti – stāsts vairāk ir par līdzsvaru, kas dažādās organizācijās izpaužas atšķirīgi. Īpaši izteikti tas redzams IT nozarē. Hibrīddarbs šajā nozarē ir ne tikai elastības instruments, bet arī konkurētspējas faktors. 

Risks zaudēt talantus 

Būtiski ir tas, ka darbinieku vēlmes šajā jautājumā ir kļuvušas skaidrākas un konkrētākas. IT nozarē hibrīddarbs vairs netiek uztverts kā bonuss, bieži tas ir pašsaprotams priekšnoteikums, izvēloties darba devēju. Ignorējot šo aspektu, organizācijas riskē zaudēt talantus, savukārt tur, kur hibrīddarba nosacījumi nav konkrēti atrunāti,  var rasties iesaistes un sadarbības izaicinājumi. 

Komandas mijiedarbība, socializēšanās un koprade

Lai sekmētu darbinieku vēlmi atgriezties darbā klātienē, arvien nozīmīgāka kļūst biroja loma. Ja agrāk birojs bija primārā darba vieta, tad šodien tas arvien vairāk kļūst par satikšanās, sadarbības un ideju apmaiņas telpu. To spilgti apliecina arī mūsu uzņēmuma pieredze – pārceļoties uz jaunu biroju, iekārtojām to ne tikai individuālam, klusam darbam, bet daudz domājām par komandas mijiedarbību, socializēšanos un kopradi. Tātad ar uzsvaru uz koplietošanas zonām, dažādām sapulču telpām un vidi, kas būtiski atšķiras no mājām. Mūsdienās birojs ir apzināta investīcija darbinieku motivācijā, lai darbs klātiene būtu ne tikai dabiska izvēle, bet arī sniegtu lielāku pievienoto vērtību. 

Darbinieku klātbūtni birojā nevar nodrošināt tikai ar rīkojumiem vai grafikiem. Birojam ir jākļūst par vietu, kur gribas būt, notiek sadarbība, veidojas piederības sajūta un rodas idejas, kas attālinātā vidē bieži vien paliek neizteiktas. Tieši šāda biroja loma ļauj hibrīddarba modelim darboties ilgtermiņā, nevis kļūt par kompromisu, kas patiesībā neapmierina nevienu. Attālināto un klātienes darbu var veiksmīgi savienot vienā sistēmā un daudziem uzņēmumiem hibrīddarbs ir ilgtermiņa modelis. Paliek vien jautājums par to, kādi ir ieguvumi, strādājot vienā un otrā formātā, kad labāk der katrs no tiem un kādā proporcijā? IT nozarē veiksmīgākais risinājums ir skaidri mērķi, uzticēšanās un vadītāja loma. Klātienes darbs ir būtisks sadarbībai, kultūras veidošanai un neformālajai komunikācijai, savukārt attālinātais darbs sniedz elastību un iespēju taupīt laiku. Uzņēmumi, kas spēj apzināti apvienot abus šos aspektus, iegūst ne tikai produktīvākus darbiniekus, bet arī noturīgāku un motivētāku komandu. 

“Helmes Latvia” vadītājs Viesturs Bulāns

Foto: publicitātes