Cilvēku tirdzniecība

Tiesībsargs uzskata, ka valsts pienākums ir ne tikai aizliegt cilvēktirdzniecību, bet arī vērsties pret ikvienu, kas šādu aizliegumu pārkāpj.

“Valsts atbildība ir izstrādāt vienotu preventīvo pasākumu kopumu, lai cilvēki nekļūtu par cilvēktirdzniecības upuriem, un nodrošināt cietušajiem sociālās rehabilitācijas programmas, kas nav tikai īstermiņa aktivitāte, bet gan reāls atbalsts, lai cilvēks varētu pēc piedzīvotā pilnvērtīgi atgriezties sabiedrībā,” uzsvēra Jansons, norādot, ka cilvēktirdzniecības prevencijā svarīgi ir nodrošināt nepārtrauktību.

Savukārt biedrības “Patvērums “Drošā māja”” vadītāja Sandra Zalcmane sacīja, ka līdz 18.oktobrim palīdzība ir sākta un turpinās jau 16 cilvēku tirdzniecības upuriem. Kopumā biedrībā fiksēti 120 gadījumi, kad cilvēki vērsušies pēc konsultācijas. Puse no šiem gadījumiem bija par fiktīvām laulībām, bet astoņi – par piespiedu darbu, savukārt skaidrojoša informācija sniegta vairāk nekā 50 reizes.

Zalcmane atklāja, ka šogad nav fiksēti gadījumi, kad cilvēki vērsušies pēc konsultācijas par seksuālas ekspluatācijas gadījumiem. Visbiežāk par gadījumiem ziņojušas Latvijas vēstniecības – 29 reizes, cita persona/organizācija ziņojusi 31 reizi, bet pati persona griezusies pēc palīdzības vairāk nekā 60 gadījumos. Tāpat viņa minēja, ka visbiežāk iedzīvotāji izvēlējušies informāciju iegūt elektroniski un telefoniski.