Biļete kabatā, bet uz pasākumu netiec: pie kā vērsties, lai atgūtu samaksāto naudu?

Vīrusu sezona, saslimis bērns vai apgrūtināta nokļūšana uz pasākumu sliktu laikapstākļu dēļ ir galvenie iemesli, kāpēc daļa kultūras baudītāju tieši ziemā uz koncertiem un izrādēm tā arī neierodas, liecina Balcia apkopotie biļešu apdrošināšanas pieteikumu dati. Uzņēmums atklāj, kādās situācijās vispirms vajadzētu griezties pie apdrošinātāja, bet kad – pie biļešu tirgotāja.

Apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia dati rāda, ka lielākā daļa jeb 60 % klientu, kas iesnieguši atlīdzības pieteikumu, pasākumus nav apmeklējuši saslimšanas dēļ – gan paša apmeklētāja, gan bērna veselības stāvokļa dēļ. 19 % klientu plānus izjauc personīgi apsvērumi, savukārt 7 % saskaras ar loģistikas problēmām, piemēram, braukšanai bīstamiem laikapstākļiem, salūzušu auto, kavētiem lidojumiem vai sabiedriskā transporta nepieejamību, kas apgrūtina vai kavē nokļūšanu uz pasākuma norises vietu. 

“Cilvēki bieži domā, ka neparedzēti gadījumi notiek reti, taču dati rāda pretējo – lielākā daļa atlīdzību ir saistītas ar ļoti sadzīviskām situācijām, kas var piemeklēt ikvienu. Daudzi uzskata –  ja uz pasākumu netiec, nauda ir zaudēta. Taču tā nav, ja biļete ir apdrošināta jau pirkšanas brīdī. Tas dod sirdsmieru, jo arī saslimšanas, auto ķibeļu, puteņa vai citu neplānotu apstākļu dēļ ģimenes budžets necietīs,” uzsver Balcia Atlīdzību vadītāja Latvijā Alise Drava.

Apdrošinātājs skaidro, ka situācijās, kad biļetes ir apdrošinātas, bet neplānotu apstākļu dēļ pasākumu nav iespējams apmeklēt, pirmais solis ir sazināties ar apdrošinātāju, nevis biļešu tirgotāju. Šādos neparedzētos gadījumos biļešu tirgotājs naudas atmaksu nenodrošina un lēmumus par to nepieņem. Vienlaikus Balcia atgādina, ka gadījumos, kad pasākumu atceļ vai pārceļ pats organizators, atbildība par biļešu naudas atmaksu gulstas uz pasākuma rīkotāju, un šajās situācijās jāvēršas pie biļešu tirgotāja. 

Balcia apkopotā statistika liecina, ka neapmeklēts pasākums var nozīmēt arī būtiskus finansiālus zaudējumus. Ievērojama daļa (38 %) izmaksāto atlīdzību pērn bija no 50 līdz 100 eiro, savukārt katrs astotais atlīdzības gadījums sasniedza pat vairākus simtus eiro. Dārgākais atlīdzības gadījums pagājušajā gadā bija teju 500 eiro. Atlīdzības parasti tiek izmaksātas divu dienu laikā, ļaujot ātri atrisināt situāciju un turpināt ikdienu bez lieka stre

Foto: publicitātes