Aptauja: identitātes sargāšana internetā iedzīvotājiem mazsvarīgākā

Domājot par savu drošību interneta vidē, Latvijas iedzīvotāji kā vissvarīgāko faktoru norāda drošu internetbankas lietošanu (74%), liecina sabiedriskās domas aptaujas dati*. Tāpat, lai interneta vidē justos droši, puse respondentu (50%) norāda, ka ir ļoti būtiski nevērt vaļā aizdomīgus e-pastus un to pielikumus, kā arī sargāt savu privāto informāciju (49%). Taču liela daļa sabiedrības vēl aizvien nepievērš pietiekami lielu vērību savai datu aizsardzībai internetā.

Tā kā labākā aizsardzība internetā ir zinošs un piesardzīgs lietotājs, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV, Swedbank un Draugiem.lv, sagaidot ikgadējo Latvijas E-prasmju nedēļu, vērš uzmanību uz būtiskākajiem pamatlikumiem drošai rīcībai internetā.

CERT.LV vadītāja vietnieks Varis Teivāns saka: “CERT.LV un pasaules CERT vienību apstrādāto incidentu statistika liecina par to pieauguma tendenci. Piemēram, šomēnes ir konstatēti 2 gadījumi, kad noziedznieki izvietojuši lejuplādei ļaunatūru jeb ļaunprātīgu programmatūru oficiālajā Android programmatūras veikalā “Play Store”. Aizsardzības mehānismi tiek nepārtraukti pilnveidoti, taču arī uzbrukumu metodes tiek attīstītas, veidojot tos sarežģītākus un ticamāk noformētus. Lai uzbrukums būtu sekmīgs, lielā daļā gadījumu ir nepieciešama lietotāja neapdomīga līdzdalība vai bezdarbība. Labākā aizsardzība ir zinošs un piesardzīgs lietotājs, kurš identificētos riskus “pēc noklusējuma” nevis pieņem, bet izvēlās tos mazināt.”

Lai arī liela daļa iedzīvotāju par ļoti svarīgu uzskata drošu internetbankas lietošanu, būtiski tā kontekstā ir rūpēties arī par mēstuļu bloķēšanu savā e-pastā, iepirkšanos drošos interneta veikalos, kā arī savas identitātes sargāšana – šobrīd šie faktori nešķiet būtiski aptuveni piektdaļai iedzīvotāju. 

“Iedzīvotāju finanšu paradumi šodien ievērojami atšķiras no tiem, kādi bija ierasti pirms desmit un vairāk gadiem. Līdz ar šo paradumu maiņu rodas vajadzība arī pēc jaunām zināšanām par drošības pamatprincipiem. Ja agrāk banka gandrīz pilnībā kontrolēja vidi – filiāli –, kurā tika veikti finanšu darījumi, tad šodien, kad banka ir tur, kur ir tās klients – mobilajā tālrunī vai mājas datorā, par drošību jādomā arī tās lietotājiem. Banka nodrošina galveno aizsardzības vairogu, taču par “digitālo higiēnu” jārūpējas arī lietotājiem pašiem. Tāpat kā autovadītājiem ir jāzina un jāievēro satiksmes noteikumi, lai droši piedalītos kopējā satiksmē,” saka Ģirts Bērziņš, Swedbank Baltijas klientu apkalpošanas kanālu kompetences centra vadītājs.

3 pamata ieteikumi finanšu drošībai internetā

1. 1.    Paroles zini tikai tu pats:

• Nekad nevienam nedrīkst dot savas paroles un kodus no kalkulatora vai kartes.
• Banka nekad nezvana un neraksta klientam ar lūgumu iedot paroles.
• Pievērsiet uzmanību, kādiem mērķiem domāta attiecīgā parole. Piemēram, internetbankas kods, kas domāts maksājumu parakstīšanai, netiks prasīts, lai ieietu internetbankā.

1. 2.    Uzmanīgi pret e-pastiem un to pielikumiem:

• E-pastu pielikumi tiek izmantoti datoru inficēšanai ar vīrusiem. Tāpēc pierodiet ignorēt un izdzēst aizdomīgus e-pastus ar nepazīstamiem un neuzticamiem pielikumiem.
• Prātīgi ir izvērtēt jebkuru ienākošo informāciju – krāpnieki var izmantot arī sociālos tīklus un telefona zvanus.

1. 3.    Rūpes par datora drošu lietošanu:

• Lietotājs atbild par datora drošību un aizsardzību pret vīrusiem.
• Regulāri jāatjauno datora antivīrusa aizsardzību.
• Uzņēmumiem pārdomāti jāplāno lietošanas tiesību piešķiršanu.

Savs “es” jāsargā arī sociālajos medijos

Jānis Palkavnieks, Draugiem.lv runasvīrs, atgādina: „Jāatcerās, ka sociālo mediju profils ir cilvēka virtuālā identitāte, gluži kā mājokļa atslēgas vai perosnu apliecinošs dokuments. Pieejas parole ir jāglabā gluži tikpat rūpīgi, un nevajag tās uzticēt katram un vairākiem. Ja kāds iekļūs mūsu mājoklī vai bankas kontā, mēs zaudēsim materiāli, bet jādomā arī, kādi var būt morāli zaudējumi, kad mums tiek nozagta, sākumā it kā nesvarīga, jo virtuāla, bet tomēr identitāte”.