Aptauja: 51% iedzīvotāju baidās no kritieniem uz slidenām ietvēm

Iestājoties aukstākiem laikapstākļiem, nepieciešams ne tikai atbilstošs apģērbs, bet arī jāatsvaidzina iemaņas, pārvietojoties pa slidenām ietvēm. Lielākā daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju 16-64 gadu vecumā atzīst,  ka baidās no kritieniem –  bailes pakrist jo īpaši liek izjust slidenās ietves lietainā laikā un ziemas mēnešos, liecina “Mēness aptieka” un tirgus pētījumu aģentūras “Nielsen” veiktā aptauja.

Katrs otrais jeb 51% aptaujas dalībnieku atklājuši, ka izjūt pastiprinātas bailes pakrist uz slidenas ietves gan lietus laikā, gan ziemas sezonā, savukārt katrs ceturtais jeb 26% atzīst, ka šādas bailes izjūt galvenokārt ziemas mēnešos. Pēc aptaujas datiem, visbiežāk bailes no kritieniem izjūt cilvēki vecuma grupā no 40 līdz 64 gadiem. Savukārt 4% respondentu atklāj, ka, lai arī ir bail paslīdēt, viņi ir apguvuši paņēmienus, kas palīdz izvairīties no kritieniem. Toties teju katrs ceturtais jeb 23% respondentu vispār neizjūt bailes pakrist. 

“Termometra stabiņam noslīdot zem nulles, ikvienam jābūt uzmanīgam, ejot pa slidenām un sasnigušām ietvēm vai ceļiem, taču īpaši jāuzmanās gados vecākiem cilvēkiem, kuriem ir lielāks risks gūt traumas un atlabšanas process nereti ir ilgāks un sāpīgāks. Lai mazinātu iespēju pakrist, cilvēkiem ieteiktu nekautrēties lūgt palīdzību līdzcilvēkiem pāriet ielas slideno posmu, ejot, atbalstīties pret spieķi, vienmēr līdzi paņemt mobilo telefonu,” stāsta “Mēness aptieka” eksperte, VCA fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste Guna Vītoliņa. 

Krītot uz slidenām ietvēm un ceļiem, cilvēki nereti gūst dažādus roku, kāju, gūžas un potīšu lūzumus, kuru dzīšanas process var aizņemt pat vairākas nedēļas, kā arī smadzeņu satricinājumus un citas nopietnas traumas, tādēļ ir svarīgi zināt kā šādās situācijas rīkoties. Ārste iesaka: “Lai izvairītos no negadījumiem, izejot no mājām būtu rūpīgi jāapsver apavu izvēle, kā arī jāiet bez steigas un vienmēr pievēršot uzmanību ietves vai ceļa stāvoklim.” 

Tieši ziemas mēnešos traumpunktos un slimnīcu uzņemšanas nodaļās ievērojami pieaug pacientu skaits, kuri galvenokārt guvuši traumas paslīdot uz ietvēm un ceļiem, taču statistiku papildina arī cietušie slēpošanas trasēs un slidotavās.

Aptaujas dati liecina, ka daļa iedzīvotāju bailes pakrist izjūt arī ikdienā –  16% respondentu, piemēram, kāpjot pa trepēm, savukārt katrs desmitais jeb 10% – iekāpjot un izkāpjot no sabiedriskā transporta. Lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem, teju katrs desmitais (9%) no aptaujātajiem īpaši piedomā par piemērotu apavu izvēli. Teju ceturtā daļa respondentu (23%) atzīst, ka slidenas ietves un kritieni viņus nebaida – divreiz vairāk tie ir vīrieši – 32% nekā sievietes – 14%.

Nacionāli reprezentatīvu Omnibusa aptauju veica tirgus pētījumu aģentūra “Nielsen” un tajā piedalījās 1600 respondenti no visas Latvijas, vecumā no 16 līdz 64 gadiem.

Guna Vītoliņa uzsver: “Līdzsvara un koordinācijas vingrojumi palīdz noturēt ķermeņa gravitācijas centru tādā stāvoklī, kas uzlabo līdzsvaru, un tādējādi aizkavē kritienus. Regulāri vingrojot, mainās ne tikai stāja, bet arī gaita: solis kļūst garāks, stabilāks, vieglāk mainīt iešanas virzienu. 

Fizisko aktivitāšu laikā uzlabojas nervu impulsi un jutība nervu receptoros. Kopumā palielinās fiziskā izturība un dzīves kvalitāte. Īpaši jāakcentē kognitīvo funkciju pierādīta uzlabošanās, veicot ilgstošas fiziskās aktivitātes. Pat zemas intensitātes treniņi uzlabo atmiņu, uzmanību, koncentrēšanās spēju, palielinās informācijas apstrādes ātrums.”

8 vienkārši vingrinājumi līdzsvara uzlabošanai 

Lai gūtu priekšstatu par savu līdzsvara izjūtu, pacel vienu kāju un pārbaudi, cik ilgi to vari noturēt nesvārstoties. Savukārt, lai pārbaudītu līdzsvaru kustībā, mēģini pastaigāt kā pa auklu. 

Regulāri izpildot līdzsvara vingrojumus, laika gaitā šiem diviem uzdevumiem vajadzētu veikties krietni labāk. 

Uz vienas kājas 

Lai to veiktu, svarīgi pieturēties pie krēsla atzveltnes vai citas stabilas virsmas. Pacel celī saliektu kāju (vēlams – 45 grādu leņķī) un noturi 10 sekundes. Atkārto 10-15 reizes un pēc tam to pašu veic ar otru kāju. Ar laiku, līdzsvara izjūtai uzlabojoties, iespējams, nebūs nepieciešams pieturēties, lai veiktu šo vingrinājumu.

Svara pārvietošana

Stāvot ar kājām gurnu platumā, lēnām pārnes svaru uz vienu kāju, nedaudz paceļot otru kāju. Tādā pozā paliec 20-30 sekundes. Pēc tam to pašu atkārto ar otru kāju.  

Papēdis – purngals

Ej lēni taisnā līnijā, liekot cieši soli pie soļa, pieskaroties ar papēdi otras pēdas pirkstgaliem. Atbalstam vari izmantojot sienu, ja jūtaties nestabili. Šādi ieteicams veikt 20 soļus. 

Kāju – uz mugurpusi

Stāvi taisni, pieturies pie krēsla atzveltnes. Virzi vienu kāju atpakaļ, noturi to nedaudz saliektu aptuveni vienu sekundi. Atkārto 10-15 reizes ar vienu kāju, tad – ar otru.

Uz pirkstgaliem

Šis vingrinājums var palīdzēt padarīt stiprākus potīšu muskuļus. Turies pie krēsla vai sienas, lai nekristu, stāvi ar kājām plecu platumā. Pacelies uz pirkstgaliem, tad – nostājies atkal uz pilnas pēdas. Atkārto vingrinājumu 10-15 reizes. Atpūties un veic vēl vienu piegājienu.

Pietupieni

Lai padarītu stiprākus kāju un iegurņa muskuļus, ieteicams praktizēt pietupienus. Stāvi tā, lai kājas gurnu platumā, saliec ceļus un virzi dibenu uz aizmuguri, it kā censtos apsēsties. Turi svaru papēžos un rokas – vai nu priekšā, vai uz augšstilbiem. Atkārtojiet 10 reizes.

Ja tas ir pār grūtu, no stāvus pozīcijas mēģini lēnām apsēsties krēslā, neizmantojot rokas. 

Sānu soļi

Virzies maziem solīšiem uz sāniem, liekot kāju pie kājas. Mēģini šādi šķērsot istabu un atpakaļ, lai strādātu uz abām ķermeņa pusēm. Šī kustība stiprina gūžas un augšstilba muskuļus.

Joga un pilates

Lai saglabātu līdzsvaru, ir nepieciešami muskuļi, kas notur ķermeni stāvot, staigājot vai veicot citas kustības. Joga un pilates ietver kustības, kas palīdz šos muskuļus stiept un stiprināt. Taču, pirms uzsākt nodarbības, obligāti jākonsultējas ar ārstu. Svarīgi, lai šādas nodarbības vada sertificēts speciālists.

TOP Komentāri

avatar