Aptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro

41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles pasūtījuma veiktā “Norstat” aptauja.

Tomēr, pieaugot dzīves dārdzībai un inflācijai, arvien svarīgāk kļūst gan atrast veidus, kā ietaupīt, gan arī panākt, lai brīvie līdzekļi nezaudē savu vērtību.

Latvijā joprojām valda uzskats, ka banku komisijas maksas lielākoties nav maināmas un jāpieņem kā pašsaprotamas. Tomēr, summējot pat nelielas ikmēneša maksas, gadā tās var sasniegt ievērojamu apjomu. Tas var būt labs pamats sākt veidot uzkrājumus.

Vēl viena būtiska problēma Latvijas banku tirgū ir fakts, ka bankas pārsvarā nemaksā procentus par klientu līdzekļiem norēķinu kontos. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju alga vai uzkrājumi kontos kalpo kā ienākumus nesošs aktīvs bankām, kamēr pašiem klientiem tie nenodrošina nekādu atdevi.

“Aptauja rāda, ka 53 % Latvijas iedzīvotāju nemaz nezina, ka procentus iespējams saņemt arī par naudu norēķinu kontā, tāpēc ir īstais laiks pārskatīt, ko bankas piedāvā – vai tikai iekasē maksu, vai arī ļauj tavai naudai pelnīt,” norāda “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Izaicinot ierasto banku tirgus modeli Latvijā, “Bigbank” izstrādājis norēķinu kontu, kur klientiem nav jāmaksā ne par konta atvēršanu, ne uzturēšanu, ne debetkarti, turklāt banka maksā 2 % gadā par kontā esošo līdzekļu atlikumu.

Lai saprastu, kā efektīvāk pārvaldīt savu naudu, regulāri jāpārskata gan ikdienas paradumi, gan izmantotie pakalpojumi un to sniedzēji. Viena no kategorijām, ko noteikti jāizvērtē, ir finanšu pakalpojumi, tai skaitā bankas.

Tiesa, aptauja atklāj, ka 34 % respondentu nekad nav salīdzinājuši savas bankas pakalpojumus ar citu banku piedāvājumu, 14 % to dara retāk nekā reizi piecos gados, bet 11 % reizi 2-3 gados.

“Latvijā joprojām trūkst ieraduma regulāri pārskatīt savus finanšu pakalpojumus. Cilvēki gadiem izmanto vienu un to pašu banku, neiedziļinoties, cik par to reāli maksā. Šķietami nelielas summas – daži eiro mēnesī par karti vai konta uzturēšanu – pārvēršas būtiski lielākos izdevumos gadā,” atgādina Surgofts.

Jāsaprot, kur tiek tērēta nauda – cik maksā konta un kartes uzturēšana, skaidras naudas izņemšana un pārskaitījumi.

Viņš norāda, ka nav nepieciešams atteikties no esošās bankas, lai izmantotu izdevīgākus nosacījumus citur. Vienā bankā var saņemt algu un veikt ikdienas norēķinus, bet otrā – glabāt brīvos līdzekļus, saglabājot tiem piekļuvi un ļaujot naudai pelnīt.

“Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs norāda, ka paradums izvērtēt pakalpojuma sniedzējus jāveido visās jomās.

“Ja vienu reizi gadā varam piezvanīt savam elektronisko sakaru operatoram un runāt par cenas samazinājumu, pārskatīt vēl citus pakalpojumus, arī refinansēties, tad ir tikai normāli, ka pārvērtējam savu finanšu partneri,” pauž Surgofts.

Jau vēstīts, ka “Bigbank” mātesuzņēmums Igaunijā norēķinu kontus privātpersonām sāka piedāvāt jau 2024. gada nogalē, bet uzņēmumiem – 2025. gada nogalē. 2026. gada pirmajā ceturksnī norēķinu kontu klientu skaits “Bigbank” grupā pieauga par 46 %, sasniedzot gandrīz 28 tūkstošus klientu.

Iedzīvotāju aptauju pēc “Bigbank” Latvijas filiāles pasūtījuma 2026. gada maijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu uzņēmums “Norstat”. Aptaujā piedalījās 1001 respondents vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Attēls: publicitātes