96% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir svarīga ergonomiska darba vide

Aptaujā „Vai Jums ir svarīgi, lai darba vide būtu ergonomiska (droša un ērta)?” atklājas, ka šādus apstākļus visvairāk novērtē biroja darbinieki, savukārt mazsvarīgāka tā ir tehniskajā jomā strādājošajiem. Ergonomiku kā svarīgu īpaši uzsver finansēs un apdrošināšanas nozares pārstāvji, piemēram, grāmatveži, administrācijas un asistēšanas jomas pārstāvji, piemēram, biroja administratori, vadītāji, sekretāres, vadītāju asistenti. Tāpat ērta un droša darba vide ir noteicoša programmētājiem un citiem informācijas tehnoloģiju jomas pārstāvjiem, kā arī dizaineriem, projektu vadītājiem.

„Ergonomiska darba vide nozīmē konkrētā darbinieka vajadzībām un īpatnībām piemērotu, drošu un ērtu vidi strādāšanai. Tā izpaužas gan kā pielāgots biroja krēsls, dators pareizā leņķī, gan, piemēram, skaņas izolācija, kaitīgo vielu ietekmes ierobežošana tehniskos darbos. Darba vides ergonomikai mūsdienās tiek piešķirta arvien lielāka nozīme, un ne par velti,” aptauju komentē CV Market personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs. „Ērta vide darbiniekam nozīmē mazāk veselības problēmu, kas mūsdienu sēdošajā dzīves ritmā ir īpaši aktuāli, kā arī produktīvāku darbu, kas darbadevējam savukārt nodrošina augstākus ienākumu un lojālus darbiniekus.”

Aptaujas dati arī parāda, ka tie respondenti, kuriem darba vides ērtums un drošums nav noteicošais, lielākoties strādā nozarēs, kuras paredz tehnisku darbu. Tā piemēram, par darba vides ergonomiskumam īpašu uzmanību nepievērš transporta, loģistikas, enerģētikas, rūpniecības un ražošanas nozarē strādājošie. Viņi pārstāv tādas specialitātes kā piemēram, iepakotājs, autovadītājs, enerģētikas vai apkopes inženieris, ražošanas strādnieks, operators un citas. Tāpat par darba ērtumu īpaši neaizdomājas pārdošanas nozarē strādājošie, piemēram, konsultanti, kasieri.

„Lai gan tehniskajās jomās strādājošie norādījuši, ka viņiem nav svarīga ergonomiska darba vide, tas vairāk saistāms ar faktu, ka daudzās no šīm nozarēm ir visai sarežģīti to nodrošināt, piemēram, mehāniķim vai tehniķim, kuriem darba pienākumi jau paredz sarežģītus strādāšanas apstākļus. Tāpat daļā no šīm profesijām strādājošajiem, piemēram, ražošanas strādniekiem, darba devējs to īsti nav paredzējis. Tomēr tas nenozīmē, ka arī šajās profesijās nav iespējams darba apstākļus uzlabot, kas būtu ieguvums abām pusēm, skaidro K.Kolosovs.

Aptaujā redzams, ka kopumā ergonomiska darbavieta ir svarīgāka sievietēm, īpaši vecumā līdz 35 gadiem. Savukārt bez ērtībām biežāk var iztikt gados jauni vīrieši.

Tikmēr ārvalstu speciālisti skaidro, ka ergonomiska darba vide ir ārkārtīgi svarīga, un tās nozīmei gan darba izpildes kvalitātē, gan darbinieku veselībā tiek piešķirta arvien lielāka nozīme. „Ergonomics.com.au” norāda, ka visbiežāk pasaulē sastopamā ar darbu saistītā invaliditāte ir tieši muguras sāpes. Tās skar gan biroja darbiniekus, gan būvstrādniekus, gan visaugstākajā riska kategorijā – lauksaimniecības nozares pārstāvjus. Tā kā nācija noveco, tiek prognozēts, ka arvien vairāk palielināsies gados veco darbinieku skaits, tādēļ viņu darba ražīgumā un veselībā būs īpaša loma darba vides ergonomikai. Portāls „Ergo-plus.com norāda uz vairākiem iemesliem, kādēļ nepieciešama ergonomika darba vidē. Pirmkārt, darba devēji ietaupa pamatīgas naudas summas. Pēc statistikas, ASV viens miljons no katriem 3 miljoniem ASV dolāru, ko iztērē darba devēji, aiziet kompensācijās darbiniekiem par veselības sabojāšanu. Otrkārt, laba ergonomika ievērojami uzlabo darba produktivitāti. Vide, kurā darbiniekam ir pareiza poza strādāšanai, prasa mazāku piepūli un mazāk kustību konkrētā darba veikšanai. Treškārt, slikta ergonomika noved pie darbinieka neapmierinātības, kurš var sākt pavirši veikt darbu. Piemēram, nepietiekami pievilkta skrūve, jo šī darbība prasa spēku, var ietekmēt produkta kvalitāti. Ergonomiskā darba vidē strādājošais mazāk nogurst, kas nozīmē lielāku apgrozījumu un mazāk darba kavējumu.

CV Market aptaujā „Vai Jums ir svarīgi, lai darba vide būtu ergonomiska (droša un ērta)?” kopumā piedalījās 665 respondenti vidēji vecumā no 20 līdz 55 gadiem.