8 punkti šī gada veselības un labsajūtas plānam

Gada sākums ikreiz saistīts ar paveicamā plānošanu kā profesionālajā jomā, tā privātajā dzīvē, kur nereti solām vairāk lasīt grāmatas, biežāk apciemot gados vecos radiniekus un noteikti pievērst milzīgu uzmanību savai veselībai. Abi pirmie punkti ir izpildāmi, atlicinot tam laiku, bet pievēršanās veselībai, veselīgam dzīvesveidam gan prasa uzņēmību, pacietību un arī zināšanas. Tiesa, ir daži konkrēti soļi, ko savas veselības un labsajūtas labā varam veikt uzreiz. Internās medicīnas ārste „Veselības centru apvienībā” (VCA), VCA „Aura” Dienas stacionāra vadītāja Inga Orleāne un “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone atgādina par veselībai nozīmīgu rīcību un vērtīgiem paradumiem, kuriem tad īpaša uzmanība būtu jāpievērš.

“Pandēmija mums ir pārliecinoši iemācījusi, ka veselību un labklājību nevajadzētu uzskatīt par pašsaprotamām,” teic interniste (vispārīgās medicīnas) ārste Inga Orleāne. “Tomēr arī pārlieka koncentrēšanas uz ideālo dzīvesveidu drīzāk radīs trauksmi, nepiepildāmības un vainas sajūtu. Tādēļ janvārī, pārdomājot visu, ko gadumijā pie eglītes esam apņēmušies, ir vērts dziļi ieelpot, izdzert tasi aromātiskas zāļu tējas un apzināt svarīgāko, kas savas veselības labā būtu jāpaveic tūlīt,” ārsti papildina “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.

Pārbaudiet vakcinācijas pasi

Imunizācija jeb vakcinācija ir novērsusi neskaitāmus slimību un invaliditātes gadījumus, un, pateicoties tai, katru gadu tiek izglābtas miljoniem dzīvību. Tomēr joprojām daudzi saslimst un iedzīvojas invaliditātē, ir ģimenes, kas sēro par tuvinieku zaudēšanu no slimībām, kas ir novēršamas ar vakcināciju. “Ir svarīgi būt informētam par visām pieejamajām vakcīnām, tostarp arī vīrusu infekcijām – gripu un Covid-19. Šo vakcīnu nozīme palielinās, ņemot vērā gripas, Covid-19 un respiratori sincitiālā vīrusa (RSV) draudus vienlaikus. Apsveriet arī vakcinēšanos pret pneimokoku un katrā ziņā rosiniet to veikt savas ģimenes senioriem papildus jau minētajām vakcīnām. Ikgadējai vakcinācijai vajadzētu kļūt par rutīnu,” saka Inga Orleāne.

Veiciet resnās zarnas vēža skrīningu

Kolorektālais (resnās vai taisnās zarnas) vēzis ir otrais galvenais vēža izraisītais nāves iemesls daudzās pasaules valstīs, arī Latvijā, turklāt šķiet, ka šī vēža gadījumu skaitam nav tendences samazināties. Nu jau kolorektālā vēža biežums pieaug arī vecumā no 20 līdz 49 gadiem. Pēc 50 gadu vecuma skrīnings ir bez maksas. Ja ģimenes ārsts nav rosinājis to veikt, palūdziet skrīninga komplektu paši. Analīzes veikšana ir vienkārša. Ja jūsu ģimenē ir kolorektālā vēža gadījumi, pavēstiet par to savam ārstam – iespējams, ir vērts veikt arī kolonoskopiju.

Neatlieciet krūts vēža skrīningu

Sievietēm tas noteiki jāpatur prātā! Lai gan nav droša veida, kā krūts vēzi novērst, ir lietas, ko varat darīt, lai samazinātu risku. Regulārs skrīnings noteikti ir veids, kā iespējami samazināt risku, atklājot slimību agrīni.

Samaziniet pie ekrāniem pavadīto laiku

Pandēmijas laikā digitālie rīki ir bijuši īsts glābiņš – tie ļāvuši cilvēkiem strādāt attālināti, mācīties no mājām un uzturēt personiskus sakarus virtuāli. Ir saprotams, ka cilvēki tagad vairāk nekā jebkad agrāk izmanto savas viedierīces. Taču pārāk daudz laika pie ekrāniem var negatīvi ietekmēt veselību. Pastaiga svaigā gaisā ir labs veids, kā atrauties no ekrāna! Turklāt laikā, kad iekštelpas var nebūt drošas vīrusu dēl, tā ir arī laba iespēja satikties ar draugiem. Taču arī tad, ja dodaties ārā vienatnē, atrodiet veidu, kā sevi nodarbināt, piemēram fotografējot. Tāpat atcerieties pielikt soli, spert to plati, turēt taisnu muguru, vēzēt rokas un ritmiski elpot, tādējādi palielinot slodzi un, iespējams, ar katru dienu pagarinot maršrutu.

Nepalieciet viens – atrodiet domubiedrus

Lai gan cilvēki, izmantojot sociālos medijus un citus saziņas veidus, kļūst arvien ciešāk saistīti, daudzi joprojām jūtas vientuļi. Vientulībai var būt tālejoša ietekme uz veselību un labsajūtu. “Jau Covid-19 pandēmijas laikā vientulība kā sabiedrības veselības problēma saasinājās, pat izraisot depresīvus stāvokļus. Ja jūtat, ka pārāk norobežojaties, sāciet atgriešanos sabiedrībā ar iesaistīšanos kādā interešu grupā. Tā var būt gan hobija, gan labdarības grupa. Īpaši pēdējā ir ļoti nozīmīga individuālai un visas sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanai, jo, palīdzot citiem, mēs palīdzam sev,” iedrošina „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.

Vecums nav aiz kalniem – novecosim veselīgi

Lielbritānijas karaliene Elizabete II nomira 96 gadu vecumā pēc 70 gadus ilgas valdīšanas, būdama moža un darbīga teju līdz pēdējam elpas vilcienam. Mēs katrs esam pelnījuši tik daudz veselīgu dzīves gadu. Tas lielā mērā ir saistīts ar veselīgu novecošanos. “Kāds ir noslēpums? Novecošanās procesam nevajadzētu sākt pievērst uzmanību vienīgi pusmūžā, par to jāsāk domāt krietni agrāk – tūliņ pēc skolas beigšanas. Ir svarīgi zināt jau šodien, ko varam ietekmēt un kā rīkoties, lai līdz sirmam vecumam saglabātu fizisko un garīgo veselību. Visi iepriekšminēti punkti bija tieši par to – ka mums jābūt veseliem, radošiem un darbaspējīgiem vēl ilgus gadus!” atgādina ārste Inga Orleāne.

Turēsim kārtībā zāļu skapīša saturu

Pārliecinieties, ka mājas aptieciņā ir visas nepieciešamās zāles. Farmaceite saka: “Arī tad, ja esat gados jauns, piemēram, sezonālā vīrusa infekcija var izpausties spēji. Saķerot gripu, no rīta vēl jūties lieliski, taču jau pēcpusdienā nevari piecelties no gultas. Jaunākās atziņas liecina, ka atveseļošanās un laba atpūta var pasargāt no nevēlamām sekām – tā saucamās “garās” slimības formas. Tāpēc, lai lieku reizi nebūtu jāskrien uz aptieku, jautājiet savam farmaceitam, kādām zālēm jābūt mājās. Pamata komplekts būtu, piemēram, līdzekļi pret drudzi, iesnām, caureju. Noteikti pārliecinieties, vai nav jāatjauno receptes, ja jums ir hroniska slimība. Papildus obligātajam uztura bagātinātājiem – D vitamīnam, drošības pēc vajadzētu iegādāties arī kādu vitamīnu kompleksu vai vismaz C vitamīnu. Ja nu tiešām gadīsies saslimt, tas var palīdzēt atveseļoties,” teic farmaceite.

Pārskatiet ikdienas ēdienkarti

Lai justos enerģiski, sāciet rītu ar labām brokastīm. Brokastīm ir jābūt ar augstu šķiedrvielu un olbaltumvielu saturu. Atsevišķos pētījumos secināts, ka pilnvērtīgas un sabalansētas brokastis spēj samazināt cukura diabēta risku un sirds un asinsvadu slimību risku. Centieties ēdienkarti papildināt ar dārzeņiem un augļiem, kā arī plānojiet pēc iespējas daudzveidīgākus ēdienus, kas ir piemēroti jūsu dzīvesveidam. Neaizmirstiet par labajām omega-3, omega-6 un omega-9 taukskābēm. Ja ļoti garšo dažādi našķi, samaziniet to lietošanu un aplūkojiet, kas jauns veikalu plauktos žāvētu augļu un ogu piedāvajumā.

“Šie soļi veselības labā neprasīs daudz laika vai ieguldījumu, taču, ja būsit tos spēruši, tad tas būs labs pamats, uz kura būvēt savu veselību un labsajūtu, turpmāk ieviešot ikdienas dzīvē arī daudz vairāk aktivitāšu svaigā gaisā,” veselību vēlot teic “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.

Attēls: publicitātes

TOP Komentāri

avatar