74% uzņēmēju Latvijā saskārušies ar ļaunprātīgu maksātnespējas procesa izmantošanu

Visizplatītākie maksātnespējas procesa ļaunprātīgas izmantošanas veidi, ko novērojuši uzņēmumi, kas iesaistīti maksātnespējas procesā kā nodrošinātie vai nenodrošinātie kreditori, ir fiktīvu kreditoru radīšana un apgrūtināto aktīvu pārdošanas aizkavēšana, lai maksātnespējas administrators vai debitors tos varētu izmantot finanšu plūsmas radīšanai. Tāpat nereti kreditoriem nācies sastapties ar neizsekojamiem maksātnespējas procesa administratora darījumiem un rīcību, kā arī ar aizkavētu ieņēmumu, kas iegūti no pārdošanas, nodošanu kreditoriem.

“Maksātnespējas procesa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi diemžēl liecina par sava veida tiesiskuma krīzi Latvijā. Investorus un uzņēmējus tas ne tikai atbaida un attur no uzņēmējdarbības uzsākšanas mūsu valstī, bet arī piespiež samazināt savas investīcijas vai apsvērt esošo ražotņu pārcelšanu uz ārvalstīm. Ja maksātnespējas procesa uzraudzības un kontroles sistēma netiks būtiski pilnveidota, Latvijas tautsaimniecība ilgtermiņā cietīs zaudējumus, ko radīs pieaugošā neuzticība valsts tiesiskumam un iespēja ļaunprātīgi izmantot maksātnespējas procesu uzņēmumu savstarpējo līgumsaistību nepildīšanai,” norāda Ģirts Greiškalns, Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors.

Maksātnespējas procesa ļaunprātīga izmantošana, ar ko nereti saskārušies uzņēmēji, kā arī fakts, ka vainīgajiem lielākoties nav ticis piemērots sods, jau pašlaik būtiski ietekmējis uzticēšanos ierēdņiem un iestādēm, kas uzrauga un kontrolē maksātnespējas procesa īstenošanu Latvijā. Norādot uz nepieciešamību būtiski uzlabot esošo maksātnespējas procesa uzraudzības un kontroles sistēmu, aptaujātie uzņēmēji uzticēšanos maksātnespējas administratoriem novērtējuši ar 3.73 ballēm no 10, savukārt Maksātnespējas administrācijai – ar 4.32. Tāpat lielākā daļa jeb 83% uzņēmēju atzinuši, ka netic tiesībsargājošo institūciju darbībai un šaubās par to, ka gadījumā, ja maksātnespējas procesā tiktu pārkāptas viņu tiesības, tās rīkotos, lai atjaunotu taisnīgumu.

Uzņēmēji norāda, ka šaubas par maksātnespējas procesu godprātīgu un nesavtīgu īstenošanu būtiski ietekmē uzņēmēju lēmumu pieņemšanas procesu. Lai izvairītos no dažādiem riskiem, kas varētu apdraudēt uzņēmējdarbību, uzņēmēji kritiski izvērtē gan debitorus, gan to pārstāvēto biznesa sektoru. Tāpat nereti tiek ieviesti papildu drošības pasākumi, un, ja darījums tiek noslēgts, pakalpojumiem un precēm tiek piemērotas augstākas cenas, kā arī tiek prasīta priekšapmaksa.

“Maksātnespējas procesu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi diemžēl negatīvi ietekmē ne tikai vietējos uzņēmumus, bet arī pazemina investīciju piesaistes potenciālu un ietekmē tautsaimniecību kopumā. Turklāt, apzinoties maksātnespējas procesu vēsturisko praksi, daļa uzņēmēju cenšas iespējamos riskus mazināt pašu spēkiem, kā rezultātā samazinās gan darījumu slēgšanas ātrums un darījumu skaits, gan pieaug darījuma izmaksas,” komentē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

 

Lai gan sabiedrībā valda uzskats, ka maksātnespējas process lielākoties tiek ierosināts jauniem uzņēmumiem, kuri nespēj sekmīgi nostiprināt vietu tirgū, pētījuma rezultāti liecina, ka vidējais šo uzņēmumu vecums ir 9,1 gads. Lielākoties tie ir uzņēmumi, kas pārstāv mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības, būvniecības, ražošanas, loģistikas, nekustamā īpašuma vai viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas sektoru. Visvairāk maksātnespējas procesu laika posmā no 2008. līdz 2014. gadam ierosināti uzņēmumiem, kas ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību jeb SIA – 96%, tikai 4% maksātnespējas procesu ierosināti akciju sabiedrībām, individuālajiem komersantiem, zemnieku saimniecībām u.c.

Pētījums veikts 2015. gadā, analizējot 9 512 uzņēmumu maksātnespējas lietas, kā arī Maksātnespējas administrācijas, Lursoft, Valsts ieņēmumu dienesta, kā arī finanšu un nefinanšu institūciju dokumentus un datus.

Informāciju sagatavoja:

Marta Jaksona

FICIL projektu direktore

TOP Komentāri

avatar