67% Latvijas iedzīvotāju vēlas enerģētisko neatkarību

Rīgā tika prezentēts socioloģiskais pētījums par sabiedrības attieksmi pret vēja enerģētiku, tāpat notika diskusija, kurā piedalījās LAEA valdes locekle Inga Āboliņa, LIAA direktore Ieva Jāgere, biedrības “Zaļā brīvība” pārstāvis Maksis Apinis un KEM parlamentārais sekretārs Jānis Irbe. Pētījums atklāj, ka 67% Latvijas iedzīvotāju vēlas enerģētisko neatkarību, 44% atbalsta vēja parku attīstību, savukārt 38% jūtas nepietiekami informēti par vēja enerģētikas priekšrocībām un trūkumiem.

Pētījumu aģentūras Norstat veiktā reprezentatīvā sabiedriskās domas aptauja apliecināja augstu atbalstu enerģētiskās pašpietiekamības idejai: 67% respondentu uzskata, ka Latvijai jābūt maksimāli neatkarīgai elektroenerģijas ražošanā, bet vēl 24% šajā jautājumā ir neitrāla pozīcija.

Teju puse aptaujāto (44%) atbalsta vēja parku attīstību Latvijā, bet 39% uzskata, ka mums būtu jāņem piemērs no Skandināvijas. Diskusijas laikā eksperti uzsvēra, ka tieši vējš šobrīd ir būtiskākais lētās enerģijas dzinējspēks Eiropā. Valstis, kas aktīvi investē atjaunīgajos resursos, mazina importatkarību un stiprina ekonomisko noturību. ES mērogā vēja enerģija (38,0% no kopējā apjoma) un hidroenerģija (26,4%) veido gandrīz divas trešdaļas no visas atjaunīgās elektroenerģijas, šī segmenta līderes ir Dānija un Zviedrija.

“Interesanti, ka jauniešu vidū atbalsts vēja parku būvniecībai ir vēl augstāks: tā domā 52% respondentu vecumā no 18 līdz 29 gadiem un 51% vecumā no 30 līdz 39 gadiem,” skaidro LAEA valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš, piebilstot, ka reģionālajā griezumā un pēc dzīvesvietas (galvaspilsēta, liela pilsēta, lauku teritorija) būtiskas atšķirības atbalsta līmenī nav konstatētas.

Tomēr pētījums parādīja: jo tuvāk “mājām” tiek plānota vēja parka būvniecība, jo mazāk ir to, kas to atbalsta. “Tā mums vienmēr ir: teorijā mēs esam ‘par’ ētiskām un pareizām lietām, bet, kad jāķeras pie praktiskas rīcības, gribētāju vairs nav tik daudz,” norāda A. Bāliņš.

Vienlaikus Latvijas iedzīvotāji norāda, ka ir slikti informēti par vēja enerģijas priekšrocībām un trūkumiem. Aptaujas dati liecina, ka 38% Latvijas iedzīvotāju jūtas nepietiekami informēti par vēja enerģētiku. Īpaši izceļams tas, ka vismazāk zinoši jūtas jaunieši un ekonomiski aktīvie iedzīvotāji:

• 41% vecumā no 18 līdz 29 gadiem

• 46% vecumā no 30 līdz 39 gadiem

“Šis ir viens no būtiskākajiem pētījuma secinājumiem, un tieši tādēļ mēs nolēmām sākt informatīvo kampaņu “Savā zemē sava enerģija”. Tā ir atbilde uzreiz divām vajadzībām: pirmkārt, sniegt skaidrojumus un plašu informāciju, kliedējot mītus, otrkārt, atsaukties sabiedrības vēlmei būt enerģētiski neatkarīgai. Mums ir svarīgi runāt ar sabiedrību tai saprotamā valodā un skaidrot, kā enerģētika ietekmē ekonomiku un ikdienu, tostarp elektroenerģijas cenas gala patērētājiem,” uzsvēra Alnis Bāliņš.

Viņam pievienojas biedrības “Zaļā brīvība” pārstāvis Maksis Apinis, norādot, ka par vēja turbīnām var dzirdēt daudz mītu, un tas ir saistīts ar dezinformāciju, kas, kā norādīts NATO ziņojumos, tiek apzināti izplatīta no Kremļa puses.

“Patiesībā vēja parkiem nav kaitīgas ietekmes uz veselību, un to apliecina daudzi Eiropas pētījumi. Krievija apzināti izplata šos mītus, jo ES enerģētiskā neatkarība acīmredzami nav tās interesēs. Kā dabas aizsardzības eksperts varu uzsvērt, ka vēja turbīnas ir viens no videi draudzīgākajiem elektroenerģijas ražošanas veidiem.”

Latvija atpaliek gan no pašas plāniem, gan no kaimiņvalstīm. Uz sabiedrības neziņas fona nozares attīstība joprojām ir satraucoša: šobrīd Latvijā ir uzstādīti vien 0,13 GW vēja enerģijas jaudu, vienlaikus 2030. gada mērķis ir 1,5 GW. Tas nozīmē, ka ir izpildīti tikai 9% no plāna.

Salīdzinājumam:

• Lietuva jau ir sasniegusi 2,5 GW (42% no mērķa),

• Igaunija — 0,7 GW (24%),

• Ziemeļeiropas valstu progress ir vēl straujāks.

“Tā ir sistēmiska atpalicība, kas tiešā veidā ietekmē valsts konkurētspēju un cenu līmeni patērētājiem. Lai gan arī šodien bieži dzirdam, ka jau uzstādītās jaudas mums pilnībā pietiek un papildu vēja parki nav nepieciešami,” norāda I. Āboliņa, piebilstot, ka Ukrainas piemērs skaidri parāda — savā zemē ir vajadzīga sava enerģija, mēs nevaram paļauties uz importu. “Latvijā ir savs vējš, un mums tas jāizmanto!”

LIAA direktore Ieva Jāgere diskusijas laikā uzsvēra, ka katru dienu, kamēr Latvijā elektroenerģijas cenas ir augstas, mēs zaudējam investorus: “Mēs strādājam pie potenciālo investoru piesaistes, kuri plāno atvērt ražotnes, datu centrus un ar mākslīgo intelektu saistītus projektus, taču pirmais jautājums, ko viņi uzdod, ir – kāda ir pieejamā elektrojauda un cik maksā elektroenerģija. Šobrīd tā ir augstākā Baltijā, un mēs zaudējam konkurencē Lietuvai un Igaunijai, tādējādi zaudējot investorus un apgrūtinot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, jo viņu produkcijas cena šī iemesla dēļ ir augstāka.”

Ieva piebilst, ka šobrīd darbā ir 180 investīciju projekti, kuriem kopumā nepieciešama 313 megavatu jauda. “Taču mūsu elektroenerģijas cenas biržā nespēj ieinteresēt investorus. Domāju, ka iniciatīva ‘Savā zemē sava enerģija’ bija jāsāk jau pirms pieciem gadiem – tad mēs šobrīd redzētu vairāk vēja parku un veiksmīgāk konkurētu ar kaimiņvalstīm.”

Pasākuma ietvaros tika prezentēta iniciatīva un memorands “Savā zemē sava enerģija”, kura mērķis ir apvienot valsts, biznesa un sabiedrības centienus vēja enerģētikas attīstības paātrināšanai. “Mūsu pasākums apliecināja, ka vēja enerģētikas attīstības nozīmi apzinās ne tikai politiķi un lielākā daļa sabiedrības, bet arī uzņēmēji un dažādas organizācijas. Enerģētiskās neatkarības memorandu “Savā zemē sava enerģija”, kas pauž atbalstu vēja parku izveidei, jau ir parakstījuši daudzi uzņēmumi un organizācijas, kas pārstāv simtiem kompāniju, piemēram, Draugiem Group, Merko būve, Eco Baltia, biedrība Zaļā brīvība, Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija, Latvijas Eksportētāju asociācija un daudzi citi,” komentē LAEA valdes locekle Inga Āboliņa. Organizācijas un uzņēmēji joprojām var paust savu atbalstu, parakstot šo memorandu.

Pasākuma dalībnieki bija vienisprātis: ja Latvija vēlas saglabāt konkurētspēju, piesaistīt investīcijas, attīstīt rūpniecību, datu centrus un jaunas tehnoloģijas, ir jānodrošina stabila un pieejama pašu saražotā elektroenerģija.

“Enerģētika – tās nav tikai kilovatstundas. Tās ir darbavietas, nodokļi, drošība un ekonomikas nākotne. Jautājums ir tikai par to, vai mēs šo iespēju izmantosim,” secināja diskusijas dalībnieki.

Par asociāciju “Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse “

Asociācija “Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse” (“Saules enerģija Latvijai”) izveidota 2022.gadā ar mērķi sekmēt vienotas atjaunīgās elektroenerģijas nozares stratēģijas un nepārtrauktas energoapgādes ekosistēmas izveidi. Tajā apvienojušies 34 nozares uzņēmumi – saules enerģijas parku attīstītāji un industrijas pārstāvji, kas apņēmušies veicināt sabiedrības izpratni par nozari, aktualizēt un risināt dažādus tās problēmjautājumus un iesaistīties Nacionālā enerģētikas un klimata plāna aktualizēšanā.

Attēls: publicitātes