55 % Latvijas iedzīvotāju ir grūtības atrast darbu. Kāpēc?

55 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņiem ir bijušas grūtības atrast darbu. Iemesli ir dažādi – sīva konkurence, neatbilstošas prasmes, pieredzes trūkums vai vienkārši neskaidra orientēšanās darba tirgū. Taču aina nav tik viennozīmīga. Tajā pašā laikā darba devēji gadiem ilgi sūdzas par darbinieku trūkumu un nespēju aizpildīt vakances. Kāpēc laikā, kad bezdarba līmenis Latvijā ir vēsturiski zemākais, tik liela daļa cilvēku joprojām jūtas izstumti no darba tirgus? Un vēl būtiskāks jautājums, kā izkļūt no šī darba tirgus paradoksa?

Trūkst vajadzīgo prasmju

Darba tirgū šobrīd iezīmējas būtiska plaisa starp darba devēju vajadzībām un darba meklētāju iespējām. Vairākās nozarēs vakances ilgstoši paliek neaizpildītas, jo trūkst atbilstoši kvalificētu speciālistu. Īpaši izteikti tas redzams tādās jomās kā ceļu būve vai elektroinženierija. Šeit veidojas tā sauktā prasmju neatbilstība (skills mismatch) – situācija, kad darba tirgū ir pieprasījums pēc noteiktām kompetencēm, bet potenciālie darbinieki tās nav apguvuši vai šīs profesijas nav izvēlējušies.

Vienlaikus formāli skatoties, vakanču portālos regulāri parādās simtiem jaunu darba piedāvājumu, taču tas nenozīmē, ka tie atbilst darba ņēmēju gaidām. To apliecina arī “Talenme” un “Norstat Latvija” šī gada februārī veiktā aptauja: 15 % respondentu norādīja, ka viņiem trūcis atbilstošu darba piedāvājumu savā nozarē vai reģionā*, savukārt 13 % atzina, ka darba devēju piedāvājumi nav šķituši pietiekami saistoši. Līdz ar to darba devēji saskaras ar vēl vienu izaicinājumu – darba ņēmēji kļūst prasīgāki un rūpīgāk izvērtē darba piedāvājumus.

Tikmēr citās nozarēs situācija ir diametrāli pretēja. Piemēram, mārketingā vai personālvadībā konkurence par darba vietām ir ļoti augsta. To apliecina arī aptaujas dati: 10 % respondentu norādīja, ka tieši sīvā konkurence bijis galvenais iemesls, kāpēc darbu atrast bijis grūti. Tas parāda, ka problēma nav tikai darba vietu skaitā – būtiska ir arī atbilstība starp darba tirgū pieprasītajām prasmēm un cilvēku izvēlētajām profesijām.

Reģionālā nevienlīdzība Latvijā

Otrs būtisks faktors ir reģionālās atšķirības atalgojumā. Rīgā par līdzvērtīgu darbu darbinieks nereti var saņemt par 20–30 % lielāku atalgojumu nekā reģionos. Tas  ietekmē cilvēku motivāciju iesaistīties darba tirgū savā dzīvesvietā un līdz ar to arī konkrētā reģiona attīstību.

Nevienlīdzīgais atalgojuma piedāvājums Latvijā ir saasinājis konkurenci par darbiniekiem reģionos, bieži vien nostādot reģionālos uzņēmumus sarežģītā situācijā. Algu līmeni un papildu labumu piedāvājumu lielā mērā nosaka uzņēmumu produktivitāte un kopējā ekonomikas attīstība. Ja uzņēmumiem būtu lielākas iespējas maksāt vairāk, darba piedāvājumi kļūtu konkurētspējīgāki. Pretējā gadījumā uzņēmumi bieži ir spiesti koncentrēt savu darbību Rīgā un Pierīgā – tur, kur ekonomiskā aktivitāte un pieprasījums pēc darba ir augstāks.

Piedāvājumos dominē nesamērīgas prasības 

Ir vērojama tendence, ka darba devēji, cenšoties mazināt kļūdas risku, ievieš arvien sarežģītākus atlases procesus un papildu procedūras. No vienas puses, tas ir saprotami – augstākā līmeņa amatos ar vienu darba interviju bieži nepietiek, lai pilnvērtīgi izvērtētu kandidātu. Taču tas nenozīmē arī otru galējību – pārmērīgi garus un laikietilpīgus atlases procesus visām amatu kategorijām Ne visos gadījumos ir nepieciešamas piecas atlases kārtas, lai pieņemtu lēmumu par kandidāta atbilstību konkrētajai vakancei.

No kandidātu perspektīvas šāda pieeja nereti rada pretēju efektu – tā var signalizēt par pārmērīgu birokrātiju uzņēmumā un mazināt motivāciju tam pievienoties. Arī darba devēji var palikt zaudētājos, jo spēcīgi kandidāti nereti atsakās piedalīties pārāk ilgā atlases procesā. To apliecina arī aptaujas dati – 6 % respondentu norādīja, ka darbu atrast bijis grūti tieši tāpēc, ka atlases process bijis pārāk komplicēts.

Vienlaikus jāņem vērā, ka daļa darba piedāvājumu vispār netiek publiskoti. Tas nozīmē, ka reālā darba tirgus aina ir daudz daudzslāņaināka, nekā redzams vakanču portālos. Parasti šādi tiek aizpildīti augsta līmeņa vai ļoti labi apmaksāti amati. Kandidāti tiek meklēti, piesaistot talantu “medniekus” jeb talantu atlases aģentūras, vai arī vakances tiek izsludinātas tikai uzņēmuma iekšienē.

Vēl viens nozīmīgs darbinieku piesaistes kanāls ir ieteikumi. Šī pieeja īpaši bieži tiek izmantota specifiskām vai retām vakancēm, piemēram, valsts pārvaldē vai uzņēmumu vadības komandās. Ieteikumu sistēma darbojas, jo cilvēki uzticas cilvēkiem. Platforma “Talenme” šo principu cenšas padarīt pieejamāku un caurspīdīgāku – vakances sistēmā ir publiski redzamas, un kandidātu var ieteikt jebkurš, saņemot par to atlīdzību.

Lai mazinātu nevienlīdzību un pārvarētu situāciju, kurā darba devēji un darba meklētāji viens otru nespēj atrast, nepieciešama aktīvāka rīcība no abām pusēm. Pirmkārt, darba devējiem jābūt gataviem vairāk investēt esošo darbinieku attīstībā un pārkvalifikācijā, tādējādi aizpildot brīvās pozīcijas. Taču atbildība gulstas arī uz darba ņēmējiem. Katrs desmitais respondents darbu atrast nav spējis tieši nepieciešamo prasmju trūkuma dēļ. Tas nozīmē, ka darba tirgū arvien lielāku nozīmi iegūs prasmes, zināšanas un gatavība nepārtraukti pilnveidoties.

Papildu izaicinājumu rada arī izteiktās atšķirības starp Latvijas reģioniem un lielajām pilsētām, kas padara darba tirgu nevienmērīgu. Nepieciešamas mērķtiecīgas investīcijas reģionālajā attīstībā, kas lielā mērā ir politikas veidotāju atbildība. Vienlaikus arī uzņēmēji, plānojot savu izaugsmi, var veicināt reģionu pievilcību, piedāvājot konkurētspējīgākus darba apstākļus un tādējādi stiprinot konkrētā reģiona ekonomisko vidi.

Visbeidzot, arī darba devējiem ir vērts kritiski izvērtēt savu piedāvājumu. Ja jau valsts līmenī bieži diskutējam par birokrātijas mazināšanu, rodas jautājums – kāpēc to vairot uzņēmumu iekšienē? Lai piesaistītu spēcīgākos kandidātus, organizācijām jādomā ne tikai par atalgojumu, bet arī par darba vidi, komunikācijas veidu un to, cik cilvēkcentrēts ir pats darba piedāvājums.

¹ Aptauja veikta 2026. gada februārī sadarbībā ar pētījumu centru “Norstat Latvija”, aptaujājot 1 000 Latvijas iedzīvotāju par darba tirgus tendencēm.

Foto: pexels.com