Zelta Mikrofona balvu par mūža ieguldījumu saņems Mārtiņš Brauns

Uz Dailes teātra skatuves 12.februārī svinīgā un emocionālā ceremonijā tiks godināts komponists Mārtiņš Brauns, saņemot Mūzikas ierakstu gada balvu Zelta Mikrofons par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā.

Tālu aiz Latvijas robežām pazīstamais komponists Mārtiņš Brauns savā daiļradē ir drosmīgs eksperimentētājs, būdams uzticīgs kā rokmūzikai, tā akadēmiskajam žanram. Viņa skaņdarbos savijas klasiski kompozīcijas paņēmieni un eksperimenti, spilgtas melodijas un aizraujošs teatrālisms. Klausītāju iemīļotas ir kā Brauna dziesmas un mūzika no teātra izrādēm, tā poēma Daugava ar Raiņa dzeju, no kuras vistālāk pasaulē aizskanējis fragments Saule. Pērkons. Daugava. Brauna radītā mūzika izpildīta koncertos, tā iemūžināta skaņuplatēs, diskos, atskaņota radio un TV, pašam autoram nereti kļūstot par savu darbu interpretu – taustiņinstrumentālistu un dziedātāju. 40 skatuves gados Mārtiņa koncertus nav iespējams saskaitīt, tie notikuši kopā ar grupu Sīpoli, dziedošo aktieri Edgaru Liepiņu, kamerkori Sindi Putnu dārzs un citiem sastāviem. Par kinomūziku saņemtas Lielā Kristapa balvas, par devumu Latvijas kultūrā – Triju zvaigžņu ordenis (2018). 2019. gada februārī šiem apbalvojumiem pievienosies Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas Zelta mikrofons Balva par mūža ieguldījumu.

Komponista Mārtiņa Brauna (dz. 17.09.1951.) daiļrades amplitūda ir apbrīnojama, par elku viņš kļuvis kā rokmūzikas mīļotājiem, tā Dziesmu svētku dalībniekiem. Viņa sacerējumu klāstā ir gan 20. gs. 70. gados radītās divas balādes simfoniskajam orķestrim, divas odas skorpionam, klavierdarbi, gan šķietami vienkāršās dziesmiņas Dzied ar mani, tautumeita un Mammu, es gribu. Muzikālo interešu daudzpusība skaidrojama arī ar to, ka Brauns uzaudzis mediķu, nevis mūziķu ģimenē, un zēna absolūtā dzirdes atklāta nejauši, jau piecu gadu vecumā. Samērā negribīgi Mārtiņš sāka skolas gaitas E. Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā. Klavieru nodaļai sekoja kora klase, pēc balss lūzuma – kordiriģēšanas nodaļa, tad – mūzikas teorijas nodaļa, kur tika apgūta arī kompozīcija. Vienlaikus jaunietis aizrāvās ar rokmūziku, pievienojās grupām Dzintara lelles un Sfinksi.

1970.gadā pabeidzis dārziņskolu, Brauns iestājās Latvijas valsts konservatorijas kompozīcijas nodaļā, studēja pie simfoniķa Ādolfa Skultes. Kā students Mārtiņš 1974. gadā sacerēja pirmo mūziku teātra izrādei, E. Vulfa lugai Sensācija, gadu vēlāk kļuva par Nacionālā (toreiz – Drāmas) teātra mūzikas daļas vadītāju. Vienlaikus Brauns vadīja grupu Sīpoli, kur par pirmo spilgto darbu kļuva blūzu programma ar Lengstona Hjūza dzeju. Turpmāk skaņradis lielu uzmanību pievērsis teātra mūzikai, to nereti transformējot dziesmu ciklos Sīpolu koncertprogrammām. Tās vairākkārt guvušas panākumus starptautiskos festivālos, kur Brauna teatralizētā rokmūzika vērtēta kā novatoriska.

Lielu atzinību guvušie cikli Mauglis un Alberts 80. gados ieskaņoti skaņuplatēs, vienlaikus ar teātri Brauns aktīvi darbojies kino komā, komponēdams kā dokumentālajām, tā mākslas filmām. Dziesma par spēli (no k/f Spēle), Veltījums (no k/f Ziemassvētku jampadracis) saucamas par skaņraža populārākajām dziesmām, par pēdējo saņemta arī Autortiesību bezgalības balva (2017). Savu dumpinieka raksturu Brauns izpauda arī sadarbībā ar dziedošo aktieri Edgaru Liepiņu, programmu Gods tev un tavam suņam atskaņojot arī trimdas latviešu mītnes valstīs Eiropā un citviet, kur, būdams cilvēks-orķestris, Mārtiņš sniedzis arī solokoncertus.

  1. gadu otrajā pusē Brauna intereses nosvērās par labu kormūzikai, sākās auglīga sadarbība, koncertceļojumi ar kori Sindi Putnu dārzs. 1988. gadā sacerētā mūzika Valmieras teātrī iestudētajai Raiņa poēmai Daugava kļuva par vienu no daiļrades virsotnēm. „Biju rakstījis ar sirdi, ar tam laikam raksturīgām trīsām, līdz vienā brīdī saspratu – ir trāpīts! Tad gan skrēju, aiz laimes kliegdams pa istabu,” atzinies komponists.
  2. gados Mārtiņa Brauna darbības lauku paplašināja reklāmu un komercmūzika, sadarbība ar studiju Animācijas brigāde. Starptautiskos kinofestivālos viņa mūzika prēmēta ap 20 reižu. Uz laiku attālinājies no praktiskās muzicēšanas, Brauns 2009. gadā ar sajūsmu pieņēma izaicinājumu – atjaunot grupu Sīpoli. Triumfālajiem koncertiem sekoja DVD un albuma izdošana, un Mārtiņš aktīvi muzicē joprojām. 2014. gadā viņa Saule. Pērkons. Daugava oficiāli atzīta par Katalonijas neatkarības himnu, par ko autors godalgots ar Katalonijas Augsto kultūras balvu (2017).

Būdams imūns pret zvaigžņu slimību, mūziķis spējis saglabāt cilvēcisku vienkāršību un sirsnību, kas raksturīga arī viņa muzikālajai daiļradei.

12.februārī Dailes teātrī jau 23.reizi tiks pasniegti Zelta Mikrofoni aizvadītā gada izcilākajiem Latvijas mūzikas ierakstiem, un skatītājus priecēs aktuālāko mūziķu priekšnesumi un pirmatskaņojumi.

Informāciju sagatavoja:

Daiga Mazvērsīte

Ilze Pleša

Foto: publicitātes

Lasi vēl

TOP Komentāri

Komentē anonīmi vai Ienāc profilā, lai komentētu
avatar

Populāri

Runā

Jaunākais

Interesanti

Nejauši