Uzņēmēju organizācijas iestājas pret iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija savā 2015. gadā publicētajā pārskatā ziņo, ka Latvijas nodokļu sistēma ir ar noslieci uz darbaspēka nodokļiem un salīdzinoši regresīva. Jo īpaši tai ir raksturīgs salīdzinoši augsts nodokļu slogs strādājošajiem ar zemiem ienākumiem, kas rada nelabvēlīgus apstākļus viņu nodarbināšanai oficiālās darba vietās. Turklāt sociālās apdrošināšanas maksimālo iemaksas griestu atjaunošana 2014. gadā palielināja regresivitāti nodokļu sistēmā.

Arī Eiropas Komisija Latvijai vairākkārt rekomendējusi vēl vairāk samazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu atalgotajiem darba ņēmējiem.

Tāpēc, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta projekta, vairakkārt apspriežoties ar valdības sociālajiem un  sadarbības partneriem, Ministru kabinets atbalstīja solidaritātes nodokļa ieviešanu, lai daļēji izlīdzinātu nodokļu slogu.

Tā mērķis ir virzīties uz nepieciešamo nodokļu progresivitāti un solidāru ienākumu nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā. Tas novērstu tādu nevienlīdzību un absurdo situāciju, ka minimālās algas saņēmējam procentuāli ir teju tāds pats nodokļu slogs kā personai, kuras ienākumi no darba algas ir, piemēram, vairāk kā 120 000 eiro gadā. Kopējā darba algas ienākumu summa lielo algu saņēmējiem (tādi valstī ir vien 4 700 cilvēki) šobrīd ir vairāk kā 362 miljoni eiro jeb vidēji 75,3 tūkstoši eiro gadā uz vienu personu.

Tāpēc nav izprotama uzņēmēju organizāciju kategoriskā nostāja pret to, lai kopīgiem spēkiem labotu sistēmā esošās kļūdas un daļēji izlidinātu nodokļu slogu, mazinot iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā. Atsevišķas uzņēmēju organizācijas izteikti šauri lūkojas uz savu biedru biznesa interesēm, aiz peļņas rādītājiem ignorējot darbiniekus, kas pelnījuši saņemt pienācīgu atalgojumu un sociālās garantijas.

Līdz šim uzņēmēji aizvien uzstāj uz iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmes samazināšanu līdz 22%, bet tā vietā piedāvā palielināt pievienotās vērtības nodokli līdz 22%. Šāds priekšlikums viennozīmīgi būtu labvēlīgāks iedzīvotājiem ar lielākiem ienākumiem. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem vissmagāk izjustu šādas izmaiņas un tiktu palielināts strādājošo Džini koeficients (nevienlīdzības lielums) no 38,76% līdz 38,85%.

Valdība ir pieņēmusi lēmumu kompensēt IIN likmes nesamazināšanu ar neapliekamā minimuma paaugstināšanu no 75 eiro līdz 85 eiro. Panākta vienošanās nākamajā gadā palielināt arī minimālo algu no 360 eiro uz 370 eiro. Tāpat ar nākamā gada 1. janvāri tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums. Šie priekšlikumi ir risinājums iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un nodokļu progresivitātei. Iesniegtais piedāvājums mazinās slogu mazo algu saņēmējiem. Tāpat būtisks pagrieziena punkts būs papildu motivācija iedzīvotājiem deklarēt savus ienākumus un iesaistīties darba tirgū.

Tāpat ir jānorāda, ka par vairākiem priekšlikumiem, kas tika iestrādāti nākamā gada budžeta projektā, valdības sociālie un sadarbības partneri tika informēti jau no šā gada pavasara, regulāri rakstiski saņemot korespondenci no Finanšu ministrijas (FM).

Jāatgādina, ka katru gadu valdības uzņēmēju organizācijas iestājas pret atsevišķiem priekšlikumiem, kas tiek ierosināti, veidojot valsts budžeta projektu. Tā, piemēram, pagājušajā gadā tika pausta neapmierinātība ar vairākiem priekšlikumiem, kas bija vērsti uz ēnu ekonomikas mazināšanu – valdes locekļu atbildību par nodokļu parādiem un kases aparātu stingrāku regulējumu.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta pārbaužu gaitā ir konstatēti kliedzoši pārkāpumi kases aparātu ekspluatācijā, apzināti kropļojot godīgo konkurenci uzņēmējdarbībā. Tāpēc valdība pieņēma lēmumu par kases aparātu, kases sistēmu un iekārtu tehnisko prasību pilnveidošanu, novēršot to izmantošanas pārkāpumus.

Šonedēļ vēlreiz noritēja tikšanās ar uzņēmēju organizāciju pārstāvjiem, kurā tika panākta vienošanās, ka, gatavojot jaunās nodokļu pamatnostādnes, notiks cieša sadarbība starp FM speciālistiem un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un finanšu apakšpadomi. Izstrādājot nodokļu pamatnostādnes, FM plāno pārskatīt arī esošo regulējumu attiecībā uz kapitāla un patēriņam nodokļiem.

Foto: ilustratīvs

Lasi vēl

TOP Komentāri

Komentē anonīmi vai Ienāc profilā, lai komentētu
avatar

Populāri

Runā

Jaunākais

Interesanti

Nejauši