Transports – sirds lieta jau no bērnības

Kā stāsta Ilma: “Pati  jau otro gadu desmitu esmu saistīta ar satiksmes vēsturi. Līdzdalību esmu ņēmusi arī grāmatas veidošanā par sabiedrisko transportu Rīgā”. Iesāku ar pilsētas transporta vēsturi. Laika gaitā iepazinos ar dzelzceļa modelisma fanātiķiem un pēc tam jau nonācām līdz bērnu dzelzceļam Rīgā, Mežaparkā. Sagaidīja tas savu 40.gadadienu un tika nolikvidēts, nelielu brīdi ar modelismu ņēmāmies Muhinas muzeja mājā. Tur satiku cilvēkus kam dzima ideja par Latvijas Dzelzceļa muzeja izveidi. Sākumā mums atteica, bet beigās uzvarēja neatlaidība.
Visu aktīvo dzīves laiku saistība man ir ar sabierisko transportu, gan kā tramvaja vadītājai, gan kā aktīviste vēstures saglabāšanā.
Biju līdzdalībniece Gulbenē, tvaika lokomatīves ”Ferdinds” restaurācijas darbos vairāku gadu garumā. Laika gaitā fanātiķu grupa izveidoja”Bānīša drugu grupu”. Tā kā daudzi braukāja no Rīgas bija ideja meklēt kādu iespēju tuvāk sanākt kopā. Meklējumu bija veiksmīgi, atradām Rīgas robežās – Baložo bijušo kūdras dzelzceļa līniju, kurā  vairs netika izmantots” mazo vilcienu ”satiksme, bet tā bija laba iespēja sākt vākt vēstures materiālu par kūdras ieguvi Latvijā. Aktuāli tas tāpēc, ka arvien vairāk līnijas tiek likvidētas un ”pazūd no kares”…
Dažāda vecuma cilvēki, pat ar dzelzceļu galīgi nesaistīti, sanāca kopā un nolēma ka var ko darīt.
Sākums bija grūts. Vajadzēja pierādīt un pārlciecināt ka mums ir nopietna  ideja. Divus gadus darījām visvienkāršako, apzinot esošo stāvokli, meklējot vēl palikušās sliedes.

2014.gadā Latvija tieši Ventspilī uzņēma  pie sevis ciemos ikgadējā  salidojumā  Starptautisko dzelzceļu muzeju un privātkoleciju fanātiķu grupu.
No mūsu aktīvistu grupas tika izvirzīti čaklākie un aktīvākie dalībnieki uz minēto salidojumu. Interesantu sakritību deļ, arī man personīgi bija iespēja aizbraukt. Tur satikās dalībnieki no dudzām valstīm stāstija par saviem muzejiem, atradumiem, par renovētiem vagoniem, apmainījās ar kontaktiem. Tāpat dalībnieki apmeklēja kultūras un vēstures objektus Latvijā. 
Tuvāk iepazīstoties atradu domubierus, kas jau nākamajā gadā aicināja pie sevis apskatīt muzejus, kolekcijas un līdzdarboties pieredzes apmaiņā. Tiku uzaicināta  uz Vāciju .Piedalījos tūristu apkalpošanā Ziemassvētkos 2015.gadā  un arī otreiz vasarā.
Kā pateicībā uzaicināja  Staptautiskajā  ikgadējā salidomumā 2016.gadā Lietuvā. Lielā vācu vilcienamīļu  grupa izstādāja ceļojuma maršrutu līdz Lietuvai. Maršruts kas bija sākot no Čehijas, Prāgas pilsētas tālāk ceļš veda pa Slovākiju drusku skarot Ungāriju, tad lielie Polijas plašumi. 
Daudz iespaidu, daudz bilžu, un jauks ceļojums ar ko padalījos arī savā stāstījumā”.

Foto: Inga Nestere un no Ilmas privātā arhīva