Teju katrs piektais autovadītājs, kas lietojis mobilo telefonu pie stūres, to noliedz

Satiksmes drošības eksperti Latvijā un pasaulē uzsver, ka aptuveni 20–30% no visām autoavārijām ir saistītas ar mobilā telefona lietošanu pie stūres. Tālruni pie stūres vismaz reizi dienā lieto 57% Latvijas autovadītāju, liecina BALTA (PZU grupa) sadarbībā ar Latvijas Universitāti (LU) veiktā pētījuma rezultāti. Tā ietvaros pētnieki tālruņa lietošanas ietekmi uz auto vadīšanas kvalitāti, tajā skaitā ātrumu un trajektoriju, mērījuši ar autosimulatora palīdzību. Savukārt autovadītāju rīcība uz ceļa reālos apstākļos noteikta unikālā lauka novērojumā. Tā ietvaros arī secināts, ka 18,3% no autovadītājiem, kuri, vadot auto, tālruni lietojuši, vēlāk intervijā šo faktu noliedz.

Eksperimentā ar autosimulatoru novēro tālruņa lietošanas reālo bīstamību

“Tas, ka mobilo tālruņu lietošana pie stūres ir bīstama, ir neapšaubāms fakts. BALTA sadarbībā ar LU veiktais simulatorpētījums uzskatāmi parāda – īsziņu lasīšana neatkarīgi no tā, vai saņemtā ziņa bijusi ar iepriecinošu vai nepatīkamu saturu, kā arī zvanīšana, turot telefonu rokās, rada ievērojamas izmaiņas autovadītāju braukšanas uzvedībā,” skaidro Uldis Dzintars, BALTA valdes loceklis, uzsverot pētījumā atklāto – cilvēki šo bīstamību apzinās, tomēr turpina apvienot auto vadīšanu ar tālruņa lietošanu.

Pētījuma gaitā brīvprātīgie dalībnieki (42% vīriešu, 58% sieviešu, vidējais vecums 33,5 gadi, augstākā izglītība 80% dalībnieku) ar vismaz vienu gadu lielu autovadīšanas stāžu tika lūgti sēsties pie autosimulatora stūres. Brauciena laikā katrs šoferis saņēma divas īsziņas: vienā tika kritizētas viņa braukšanas prasmes, otrā – gluži pretēji – tās tika īpaši uzslavētas. Tāpat pētījuma dalībniekiem brauciena laikā bija jāsazvanās ar pētījuma asistentu. Lai novērtētu īsziņu un zvanu ietekmi, tika mērīta šofera novirzīšanās no joslas centra un ātruma izmaiņas. Papildus autosimulatora datiem respondenti aizpildīja aptauju par savu uzvedību uz ceļa, vērtībām, viedierīču lietošanas riska novērtējumu un braukšanas prasmēm.

“Viedierīču lietošana mūsdienās ir tik pašsaprotama, ka autovadītāji bieži vien īpaši neaizdomājas par riskiem, kas ar to saistās pie auto stūres. Ir grūti novērtēt, cik daudz negadījumu notiek tādēļ, ka autovadītāju uzmanību novērš viedierīču saturs – ja noticis satiksmes negadījums, visdrīzāk, autovadītāji neatzīstas, ka viņu uzmanību novērsušas darbības ar telefonu, jo cilvēkiem ir tendence izlikties “pareizākiem”, nekā viņi ir īstenībā. Tomēr, neraugoties uz augsto pašvērtējumu, simulatora rezultāti rāda pretējo,” stāsta psihologs, PhD Ivars Austers.

Telefona sarunas laikā ievērojami mainās braukšanas ātrums un trajektorija

Galvenās problēmas, kas parādījās pētījuma dalībnieku braukšanas stilā, lietojot mobilo telefonu, bija ievērojamas vidējā ātruma izmaiņas telefonsarunas laikā, kā arī krasas novirzes no joslas centra, saņemot īsziņas neatkarīgi no to satura.

“Tālruņa lietošana pasliktina ne vien autovadītāja reakciju un mazina uzmanību, bet ietekmē arī braukšanas ātrumu un trajektoriju. Pētījums parādīja, ka atsevišķos gadījumos novirze no savas joslas centra ir pat metrs, kas nozīmē, ka autovadītājam ir augsts risks attapties braukšanas pretējā joslā vai nobraukt no ceļa. Diemžēl vairums autovadītāju neapzinās risku nopietnību,” norāda U. Dzintars.

Interesanti, ka tieši tie autovadītāji, kas savas auto vadīšanas prasmes novērtēja augstāk par citiem braucējiem (33% no visiem eksperimenta dalībniekiem), biežāk pieļāva kļūdas braucot, kā arī šai grupai piemīt tendence zvana laikā vairāk palielināt ātrumu. Cilvēki, kuriem svarīgas tādas vērtības kā sava un savu tuvinieku drošība, kā arī visu cilvēku labklājība un tolerance, samazināja ātrumu pēc negatīvas īsziņas saņemšanas.

 57% atzīst, ka dienas laikā vismaz vienreiz lietojuši tālruni pie stūres

Cita pētījuma daļa parāda aptauju rezultātu sakritību ar reālo situāciju. “Pētījumi par mobilo tālruņu lietošanas saistību ar drošu braukšanu tiek veikti jau vairāk nekā 25 gadus, bet rezultāti nav viennozīmīgi, jo cilvēki nelabprāt atzīstas, ka pie stūres izturējušies bezatbildīgi. Līdz šim Latvijā nebija veikts neviens lauka pētījums, novērojot, cik bieži autovadītāji lieto viedierīces reālos apstākļos. Tāpēc mēs novērojām 215 autovadītājus, viņiem to nezinot, un pēc 400 metriem uzdevām jautājumu, vai viņi lietojuši viedierīces automašīnas vadīšanas laikā, kas ļauj novērtēt autovadītāju godīgumu, sniedzot ziņas par saviem paradumiem,” saka Ivars Austers.

No visiem novērotajiem autovadītājiem 82% bija vīrieši ar vidējo vecumu 38 gadi. Teju trešā daļa jeb 27,9% braukšanas laikā lietoja viedierīci, tomēr 18,3% no pieķertajiem vadītājiem vēlāk aptaujā atbildēja, ka viedierīces pie stūres šajā dienā nav lietojuši. Tie, kuri meloja, pārliecinoši apgalvoja, ka, salīdzinot ar pašu, citi autovadītāji viedierīces pie auto stūres lieto biežāk. Tāpat tie, kas nebija izmantojusi tālruni, tā lietošanu, vadot auto, uzskatīja par riskantāku, nekā tie, kuri bija lietojuši. Kopumā vairāk nekā puse aptaujāto atzina, ka dienas laikā vismaz vienreiz ir lietojuši tālruni pie stūres un kā visbīstamākās aktivitātes pie auto stūres minēja īsziņu rakstīšanu un lasīšanu, e-pastu un ziņu lasīšanu, kā arī sociālo tīklu caurskatīšanu.

“Citviet Eiropā lauka pētījumi rāda, ka to autovadītāju, kuri pie stūres lieto tālruni, īpatsvars ir ap 1%. Uz tā fona Latvijas eksperimenta rezultāti satraucoši norāda uz krietni vien lielāku tendenci šādi uz ceļa apdraudēt sevi un citus satiksmes dalībniekus,” norāda U.Dzintars, uzsverot nepieciešamību arvien mērķtiecīgāk izglītot sabiedrību par riskiem, ko ietver tālruņa lietošana pie stūres.

Pētījums “Viedierīces un autovadīšana” veikts 2018. gada augustā un novembrī Latvijas universitātes Psiholoģijas nodaļas pētnieku Ivara Austera un Ineses Muzikantes vadībā.

Lasi vēl

TOP Komentāri

Komentē anonīmi vai Ienāc profilā, lai komentētu
avatar

Populāri

Runā

Jaunākais

Interesanti

Nejauši