Soli tuvāk no vardarbības brīvai sabiedrībai

„Ģimene ir pamatvērtība, kuras drošība ir jāsargā, mājas ir vieta, kur ikvienam jājūtas droši. Ja šis miers tiek izjaukts, izjaukti ir arī sabiedrības pamati. Cieša un koordinēta sadarbība starp iesaistītajiem speciālistiem un nozarēm ir izšķirīga, lai sievietēm, kuras piedzīvojušas vardarbību, sniegtais atbalsts būtu efektīvs, jēgpilns un dotu drošības sajūtu arī turpmāk,” norāda labklājības ministrs Jānis Reirs.

Visbiežāk institūciju redzeslokā nonāk vardarbības pret sievietēm gadījumi, kur varmāka ir viņas dzīvesbiedrs. Nereti ir arī gadījumi, kad varmākas ir pilngadīgie dēli, kuri vardarbīgi izturas pret savām mātēm. Ik gadu Valsts policija saņem vairāk nekā 8000 izsaukumu uz tā saucamajiem „ģimenes konfliktiem” – vidēji 24 izsaukumi diennaktī. Cietušie aktīvi izmanto iespējas lūgt tiesas pagaidu aizsardzību pret vardarbību – patlaban Valsts policijas uzskaitē atrodas 1180 personas, pret kurām ir pieņemts tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Pērn gandrīz 350 no prettiesiskām darbībām cietušām pilngadīgām personām nodrošināti sociālas rehabilitācijas pakalpojumi.  Apzinoties vardarbības ģimenē tēmas aktualitāti Latvijā, tās daļēji slēpto raksturu un sabiedrībā valdošos stereotipus, ir svarīga institūciju kopīga un saskaņota darbība.

Projekta mērķis ir izstrādāt, pārbaudīt un adaptēt praksē tādu institucionālo sadarbības modeli vardarbības pret sievieti gadījumu risināšanai, kas tiek balstīts uz sievietes, kas cietusi no vardarbības, vajadzībām un situāciju. Projekta ietvaros tiks izstrādāta un speciālistiem piedāvāta jauna rīcības shēma jeb ceļvedis, ko izmantot, lai novērtētu situāciju un rīkotos efektīvi katrā gadījumā.

Pirmais solis jeb pilotprojekts no šā gada jūnija līdz oktobrim tiks īstenots Tukuma pašvaldībā, kur jau šobrīd visas iesaistītās institūcijas – policija, tiesa, sociālais dienests, bāriņtiesa, veselības aprūpes jomas un citi speciālisti ir pierādījuši spēju strādāt vienotā komandā, tāpēc ir izvēlēti par jaunā modeļa aprobācijas vietu. Vēlāk šo modeli plānots ieviest arī citās pašvaldībās. Jau šā gada 8. jūnijā Tukumā notiks pirmais starpinstitucionālais seminārs iesaistītajiem speciālistiem.

“Vardarbība ģimenē, vardarbība pret mazāk aizsargātajiem sabiedrības pārstāvjiem – sievietēm un bērniem, ir viena no policijas izvirzītajām prioritātēm. Mēs redzam, ka ne vienmēr mēs vai citas iestādes ir izdarījušas visu, lai šādā situācijā izvērtētu, saprastu un sniegtu vislabāko iespējamo palīdzību vardarbības aplī nonākušai sievietei, bet tas ir mūsu uzdevums,”- atzīst Ints Ķuzis, Valsts policijas priekšnieks un vienlaikus arī Baltās lentītes vēstnieks Latvijā. “Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka efektīvākā darbības modeļa meklēšanā iesaistītas praktiski visas iestādes, kas var būtiski ietekmēt šo jomu,” – tā I. Ķuzis.

Kā projekta ietvaros veikto fokusgrupu interviju laikā atzīst cietušās sievietes, šobrīd drošība visbiežāk ir viņu pašu rokās, – tiek mainīta dzīvesvieta, darbs, bērnu skola vai bērnudārzs. Sievietes atzīst, ka institūciju atbalsts un iespēja izmantot laiku, kurā vardarbības veicējs ar policijas vai tiesas lēmumu tiek nošķirts, ir izšķiroši,  lai uzlabotu savu un bērnu dzīves situāciju.

            “Šis kopīgais projekts ir būtiska iniciatīva, lai atbalstītu sievietes, izlemjot pārtraukt vardarbīgas attiecības,“ atzīst biedrības „Centra Marta” vadītāja Iluta Lāce.  “Līdz šim ir sperti vairāki nozīmīgi soļi, nostājoties cietušo sieviešu pusē: ir noteikti pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi, ir valsts apmaksāti pakalpojumi vardarbībā cietušām pilngadīgām personām un vardarbības veicējiem, tomēr joprojām gan sabiedrībā, gan profesionāļu vidē ir sastopama upuri vainojoša attieksme, joprojām trūkst ātras un efektīvas sadarbības starp institūcijām, lai palīdzētu cietušajai sievietei. Projekts “Soli tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbību pret sievietes gadījumiem” ir nozīmīgs solis, veicinot izpratni par vardarbības fenomenu un nostāšanos cietušā pusē, par reālu praktisku instrumentu izstrādi, kas kalpos institūcijām kā ceļvedis vardarbības mazināšanā,“ uzsver I. Lāce.

Projekta ietvaros jūnijā tiek uzsākts arī informatīvi izglītojošu semināru cikls reģionālo un nacionālo masu mediju pārstāvjiem. Medijiem ir izšķirīga loma sabiedrības izpratnes veidošanā, aktualizējot cilvēktiesību un drošības jautājumus, nodrošinot, ka vardarbības pret sievieti gadījumi tiek atspoguļoti profesionāli, bez stereotipiem un nevainojot cietušo. Ar mediju starpniecību iecerēts padziļināt sabiedrības izpratni par vardarbības tēmu un uzlabot zināšanas par veidiem un risinājumiem, kādi pieejami, lai pārtrauktu vardarbību.  Savukārt cietušās sievietes un arī līdzcilvēki, kas zina vai nojauš par ģimenē valdošo vardarbību, tiks uzrunāti ar šim nolūkam izstrādātiem un sagatavotiem informatīviem materiāliem.