Skaidrītes Pugačas grāmatas „Dziesmu izlase” atvēršanas svētki (FOTO)

„Es ziedēšu, cik manī būs spēka”

Vakars iesākās ar autores izpildīto dziesmu „Es ziedēšu”, kas, manuprāt, visspilgtāk raksturo Skaidrīti Pugaču kā cilvēku. „Es ziedēšu, cik manī būs tā spēka, / Un pretošos, ka vēji mani liec. / Tad rudens salnām atdošos bez grēka, / Lai baltā ziemas miegā doties būtu prieks.” Skaidrītes dziesmām un arī personībai pieder visas varavīksnes krāsas. Vienīgi melnās, kā teica kāds dzejnieks, ir tik vien, „lai baltos stabus padarītu par bērziem”. Viņas mūzika ir saulaina, optimistiska, gaiša, neatkārtojama.

   S. Tumanova ievadā sacīja: „Kas ir mirklis? Kas mūžība? Zieda brīnums un lapas trīsas – mirklis. No zieda līdz auglim – mirklis. No olas līdz putnēnam – mirklis. Starp saullēktu un saulrietu – mirklis. No laimes asaras uz vaiga līdz dziesmai – mirklis. No dziesmas līdz grāmatai – mirklis vai mūžs? Krājas piliens pie piliena. Kurā brīdī pilieni kļūst par jūru? Kurā brīdī mirklis pēc mirkļa pārtop par mūžu? Es gribētu teikt, ka šajā brīdī, kad rokās ir grāmata. Tas ir izdziedāts, izspēlēts, arī izsāpēts mūzikai veltīts mūžs.”  Kā atzina pati autore, grāmatai rakstot dziesmām pavadījumu vien radoši pagāja visa ziema un pavasaris.

    Izrādās, ka Silvija Tumanova vēl mācoties Ābeļu astoņgadīgajā skolā un dziedot meiteņu ansamblī, ir dziedājusi tolaik Skaidrītes Strodes (meitas uzvārds) dziesmas. „Toreiz es centos iztēloties, kāda varētu būt sieviete, kas uzrakstījusi šīs dziesmas. Man likās, ka viņai jābūt dzirkstošai, gaišai, laimīgai, mīlestības pilnai pret dzīvi un cilvēkiem, jo mīlestība burtiski plūda no viņas dziesmām.”  Silvijai ir izdevies atšķetināt un pareizi uztvert Skaidrītes dziesmu patieso būtību. Nu abas kundzes satiekas uz vienas skatuves – jau kā kolēģes.

 

„Pilsētas vēsturi raksta caur dziesmām”

S.Pugačas dziesmas ir tapušas no viņas mūža un tajā pārdzīvotā. Visai grāmatai cauri vijas dažādi dzīves posmi. Tā iesākas ar bērnību un beidzas ar atvasaru. Līdzās republikā pazīstiem dzejniekiem dziesmu vārdu autori ir daudzi vietējie, piemēram, Ruta Štelmahere, Zinaīda Auziņa, Zane Daugule, Ainārs Auziņš, pati Skaidrīte un viņas dzīvesbiedrs, arī mūziķis Aivars Pugačs.

    Jau vairākās paaudzēs Skaidrīte ir krustpiliete. Tur, kur tagad ir Krustpils pamatskola, viņa ir nākusi pasaulē. Vai tā nav likteņa izvēlēta vieta, zinot to, ka viss Skaidrītes mūžs būs saistīts ar skolu?! „Mana bērnība ir pagājusi šajā pilsētā. Vienā vienīgā darbā. Esmu ganījusi govis agrā rīta rasā, ravējusi biešu un kartupeļu vagas, strādājusi tēva bišu dravā, sviedusi medu, audzējusi tulpes, darinājusi dažādus rokdarbus un visam līdzi vienmēr ir gājusi dziesma,” viņa atceras. Skaidrīte ir mācījusies mūzikas skolā, kas atradās Jēkabpilī. Pedagoģe atminas to dienu, kad, aizejot uz nodarbībām vēl gāja kuģītis, bet, nākot no nodarbībām, pār Daugavu jau bijis pabeigts tilts. Iet bijis bailes. Pār tiltu viņu pārnesis kāds onkulis, kurš tobrīd gājis garām.

    Viss Skaidrītes darba mūžs ir bijis saistīts ar skolām. Tās ir gan mūzikas skola, gan Krustpils pamatskola, gan Jēkabpils 3. vidusskola, gan Jēkabpils Valsts ģimnāzija, kurā skolotāja strādā jau 36 gadus. Tajās Skaidrīte ir gan mācījusies, gan vēlāk strādājusi (izņemot mūzikas skolu). Katrai no skolām ir veltīta kāda dziesma, kas visbiežāk kļuvusi arī par šīs skolas himnu. Man ļoti patika dziesma „Liepiņa”, kas veltīta Krustpils pamatskolai,  un „Skolas laiks”, kas tapis pirms 15 gadiem un veltīts Jēkabpils 3.vidusskolai. Sveicēju vidū bija visu skolu direktori un citi pārstāvji.

     Kultūras namā Skaidrīte strādā jau no padsmitnieces vecuma, kad pati vēl mācījās mūzikas skolā. Tolaik jaunā mūziķe vadīja ansambli „Zemenītes”, nu jau 22 gadus ar panākumiem reģionā, valstī un pat pasaulē vada senioru kori „Atvasara”.

      No Jēkabpils pašvaldības Skaidrīti lielajā dienā sveica vēl iepriekšējās domes vadība Leonīds Salcevičs un Jānis Rašķevskis. Viņi bija pie pilsētas „stūres” tad, kad šai grāmatai tika piešķirti līdzekļi arī no Jēkabpils budžeta. L.Salcevičs sacīja: „Tu esi visskaistākā rakstītāja, jo tu pilsētas vēsturi raksti caur dziesmām. Kāpēc Dziesmu svētku repertuārā nav tavu dziesmu? Tās ir jādzied! Nevis tik grūtas, kuras pašdarbības kolektīviem ir sarežģīti iemācīties!” J.Raščēvskis papildināja domu, sakot, ka „man ļoti patīk tava dzīves filozofija un dzīvesprieks, kas dod augļus.”

 

„Iznest mīlestību cauri mūžam”

Ļoti mīļi bija tas, ka uz skatuves satikās divas Jēkabpilī dzīvojošas mūziķu ģimenes. Vispirms pati gaviļniece kopā ar saviem bērniem un mazbērniem izpildīja dziesmu „Māmiņai”. Vairākas dziesmas par mīlestību izpildīja Kasparsonu ģimene: mūzikas skolotāja un šlāgerdziedātāja Santa dziedāja, viņas dzīvesbiedrs Kaspars spēlēja klavieres un vienā dziesmā piedziedājumā pievienojās arī Kasparsonu jaunākais dēls. Šīs dziedošās ģimenes ir mūsu pilsētas kultūras bagātība! Aktieris un režisors Pēteris Draņevičs izpildīja dziesmu „Asara”, kas, iespējams, veltīta kādai sen aizgājušai mīlestībai, un dziesmu „Mātei”, kas rakstīta Skaidrītes māmiņai Nellijai Strodei. Tajā ir zīmīgi vārdi: „Tu tik daudz man dzīvē devi, / Ka es nespēšu nekad to atmaksāt.” Skaidrīte jau sen ir atzinusi, ka dzīvo ar mātes sirdsgudrību, viņas iemācīto un mīlestībā izjusto.

   Vakara vadītāja sacīja: „Dziesma tā ir medus pile, kura kādai mīlas pilnai sirdij pārlijusi pāri. /../ Tas ir brīnums iznest mīlestību cauri visam mūžam.” Skaidrīte pateicās dzīvesbiedram Aivaram par atbalstu vienmēr un visur. Viņam veltīta dziesma „Es tevi mīlu”. Un tā kā „vārds visu neizteic, tik sirds nemelo nekad”, viņa ir uzrakstījusi arī dziesmu ar Aivara vārdiem. „Tikai cilvēks pats savu laimi kaļ./ Tikai laika rats savās dzirnās to maļ. / Laimes zvaigzne spīd / Tikai tam , kas spēj / Ticēt, cerēt un mīlēt.”

   Pasākumā dziedāja „Kreicburgas Ziķeri”, ļoti daudzām dziesmām pavadījumu spēlēja vijolnieks Gunārs Nažinskis. Jēkabpils Valsts ģimnāzijas audzēkņi: Sandra Solvita Bērziņa, Līva Rateniece, Elfa Miezāka, Ardis Avotiņš, Ilze Savicka un Krista Fadejeva. Viesos ar dziesmām bija ieradies sieviešu  vokālais ansamblis no Ķeguma novada Tomes Tautas nama. Sveicienā vārdos dziedātājas sacīja: „No tavām dziesmām nāk dvēseles un gara tīrība, kas iedvesmo. Tu esi radījusi daudz gaišuma un prieka.”

   Vislielākais paldies izdevējiem no izdevniecības Muzica Baltica Irēnai un Jānim Švarcbahiem, kuri šo grāmatu nodēvēja par „Jēkabpils dvēseles dziesmu krājumu”.

    Lai gan uz pasākumu ļaudis pulcējās nesteidzoties, lēni, par gausi… Kāds padzīvojis kungs man aiz muguras sacīja: „Es domāju, ka jau visa lielā zāle būs pilna!” Līdz beigām pilna bija visa mazā zāle ar cilvēkiem, ziedu smaržu, pateicības, atzinības un mīlestības vārdiem un, protams, dziesmām. Šis vakars bija kā tādi mazi Dziesmu svētki, kas veltīti godam dzimušai, godam augušai un godam pa dzīvi gājušai mūziķei.

Teksts: Ligita Ābolniece

Foto: Jānis Lācis

Lasi vēl

TOP Komentāri

Komentē anonīmi vai Ienāc profilā, lai komentētu
avatar

Populāri

Runā

Jaunākais

Interesanti

Nejauši