Rīgas būvvalde: VARAM pārmetumi par savlaicīgu pārkāpumu nekonstatēšanu ir nekorekti

Dalies!

nav jātaisnojas, kāpēc likumdošanā noteikta neefektīva būvniecības kontroles funkcija, jo, pirmkārt, tā ir ministrijas kompetence un, otrkārt, lielākā daļa Būvvaldes iepriekš sniegto apmēram 50 normatīvo aktu grozījumu ir atstāti bez ievērības, pausts atbildes vēstulē ministrijai.

 

„Ir bažas, ka ministrijai pašai nav skaidrs tiesiskā regulējuma saturs un tā pielietojums praksē”, secina Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

 

Rīgas dome uzsver, ka attiecībā uz kvalitatīvas un tiesiskas būvniecības procesa uzraudzības nodrošināšanu galvaspilsētā jānorāda, ka nevis objektu apsekošanas biežums, bet gan stingrs un efektīvs būvniecības procesa reglamentējošo normatīvo aktu regulējums veicina to ievērošanu un būvniecības pārkāpumu neveikšanu. Rīgas dome un tās pakļautībā esošās struktūrvienības būvniecības kontroles jomā ir rīkojušās tieši tik efektīvi, cik to ļauj šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums.

 

„Ir izveidojusies absurda situācija. Saprotams, ka likumdevējs nesaskaras ar visām būvniecības procesa niansēm, ar ko sastopas šo jomu speciālisti, taču jāpiezīmē, ka Būvvaldes, kas ikdienā pildot savas funkcijas redz likumdošanas nepilnības, viedoklis pārsvarā tiek ignorēts. Būvvalde ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām ir sniegusi vairāk nekā 50 normatīvo aktu grozījumu ieteikumus. Diemžēl jāatkārtojas – lielākā daļa nav ņemti vērā”, uzsver I. Vircavs. „Uzskatāms piemērs ir arī šobrīd Ekonomikas ministrijas izsludinātā jaunā Būvniecības likuma virzīšana. Visas būvniecības nozares pārstāvji ir pauduši viedokli, ka tikmēr, kamēr nav izstrādāti saistītie normatīvie akti un ar tiem iepazīstinātas personas, kas tos piemēros praksē, jaunā Būvniecības likuma ieviešana dzīvē nenesīs pienesumu jomas sakārtošanā, gluži pretēji – tas var veidot haosu”.

 

I.Vircavs ir pārliecināts, ka sabiedrības lielāka daļa jau ir izpratusi, ka par ēku, kuras ir nodotas ekspluatācijā, tehnisko stāvokli atbildību likuma izpratnē nes tikai un vienīgi tās īpašnieks. Būvvalde veic būvniecības procesa tiesiskuma kontroli, nevis ekspluatācijā nodotu būvju tehnisko apsekošanu ar mērķi noteikt to tehnisko stāvokli. Respektīvi, ja būvniecību regulējošie normatīvie akti nenosaka Būvvaldei šādas funkcijas, tad apgalvojums par savlaicīgu pārkāpumu nekonstatēšanu ir uzskatāms par nekorektu un apliecina Ministrijas izpratnes, jeb kompetences trūkumu. Tādēļ jābrīnās, ka tiek prasīti šāda veida paskaidrojumi no Rīgas domes, tā vietā, lai operatīvi risinātu esošo situāciju. Jāsecina, ka tas neliecina par valstisku vēlmi beidzot sakārtot būvniecības jomu, vai arī atbildīgās ministrijas nav spējīgas to paveikt. Tādā g

adījumā nav saprotams, kādēļ ministrijas ignorējušas Būvvaldes priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem.

 

Tāpat rodas jautājums, kādā veidā VARAM saredz iespēju Rīgas domei operatīvi novērst pārbaužu rezultātā konstatētos vizuālos pārkāpumus. Mēs dzīvojam tiesiskā valstī un Rīgas domei ir tādas pilnvaras, kādas tai ir deleģējis likumdevējs. Ja tās ir neefektīvas, tad jādomā, kā atbildība tā ir. Konstatējot vizuālus pārkāpumus, Būvvaldes vienīgās tiesības ir aicināt ēkas īpašnieku veikt minēto ēku tehniskā stāvokļa detalizētu novērtēšanu (tehnisko apsekošanu) un lūgt, lai šos rezultātus arī paziņo Būvvaldei.

 

I.Vircavs norāda, ka Rīgas pilsētas būvvalde minētajā situācijā ir rīkojusies operatīvi un atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

 

Rīgas dome pagājušā gada nogalē no VARAM ir saņēmusi vēstuli ar lūgumu skaidrot, kādēļ Rīgas pilsētas būvvalde savlaicīgi nav konstatējusi pārkāpumus, veicot ekspluatācijā nodotu ēku vizuālo apsekošanu, un kādā veidā operatīvi tiks novērsti šo pārbaužu rezultātā konstatētie pārkāpumi.

 

Galvenie jautājumi, kur normatīvo aktu regulējuma izmaiņas ir rosinājusi Būvvalde, ir būvinspektoru pilnvaru palielināšana, lai konstatējot būtiskus būvniecības procesa pārkāpumus vai ekspluatācijā nenodotu objektu ekspluatēšanu, minētajām personām būtu likumiskas tiesības fiziski šos objektus aizvērt. Veikt grozījumus Zemesgrāmatas likumā, lai zemesgrāmatas nodalījumā konkrētam īpašumam tiktu veikta atzīme par patvaļīgu būvniecību, ja Būvvalde šādu pārkāpumu ir konstatējusi, tādejādi informējot potenciālos īpašuma pircējus par patvaļīgas būvniecības faktu. Vienlaikus jāmin arī  Būvvaldes Tieslietu ministrijai sūtītais priekšlikums risināt gadiem pastāvošo problēmu, kas skar kopīpašumus, jo šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums, ēkās, kuras juridiski nav sadalītas atsevišķos dzīvokļu īpašumos, arī veicot maznozīmīgus un ēkas nesošās konstrukcijas neskarošus būvdarbus (piemēram, jaunas nenesošas starpsienas izbūve), paredz konkrētās būvniecības ierosinātājam pienākumu minēto būvniecības ieceri saskaņot ar pilnīgi visiem ēkas kopīpašniekiem. Tādejādi šāds normatīvo aktu regulējums ne vien apgrūtina iedzīvotājiem veikt pat nenozīmīgus sava īpašuma uzlabošanas būvdarbus, bet faktiski mudina tos uz patvaļīgu būvniecību, jo nereti pilnīgi visu kopīpašnieku piekrišanu saņemšana nav iespējama vai ir apgrūtināta, kaut vai ārvalstīs dzīvojošo kopīpašnieku dēļ. Tieslietu ministrija konkrētajā gadījumā pat nav uzskatījusi par vajadzīgu sniegt atbildi uz minēto priekšlikumu.

Foto:mk.gov.lv

Lasi vēl

Dalies!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

8 + 6 =

Populāri

Runā

Jaunākais

Interesanti

Nejauši