Pieci nepatiesi un trīs patiesi apgalvojumi par “dakterīšu” seriāliem

Kurš gan nemīl seriālus par ārstiem un slimnīcām? Tie vienmēr ir emociju un dramatisma pārpilni, jo likmes patiešām ir augstas – tā ir pacientu dzīvība vai nāve, tuvinieku un pašu mediķu emocijas un pārdzīvojumi.

Ja vēl tam pievieno peripetijas pašu ārstu privātajā dzīvē un iespēju “pa atslēgas caurumu” ieskatīties slimnīcas darbā un redzēt to, kas ikdienā paliek slēpts pacientu acīm, tad top skaidrs, kādēļ šie seriāli ir tik ļoti populāri.

Televīzijas kanālā “FOX Life” svētdienu pievakarēs no oktobra otras puses būs skatāmas divu “ārstu” seriālu – “Grejas anatomija” un “Rezidents” – jaunākās sērijas. Tādēļ ir īstais brīdis parunāt par to, kas televīzijā redzamajās medicīnas drāmās ir patiesība un kas – mīti.

 

Mīts: Lielākā daļa pacientu pilnībā atkopjas pēc ārkārtas situācijām

Patiesība: Diemžēl daudz biežāk sekas ir nopietna vai hroniska invaliditāte. Brīnumainas izglābšanās un atveseļošanās ir retums. Realitātē šādi pacienti parasti ir gados vecāki par tipiskiem, 19 – 39 gadus veciem seriālu varoņiem, kuru dzīvības tiek neticami izglābtas. Joprojām, neskatoties uz visiem farmācijas un medicīnas tehnoloģiju sasniegumiem, nav tā, ka var izārstēt jebkuru slimību, ja vien tiek atrasts brīnumārsts vai brīnumzāles. Patiesībā medicīnas iespējas ir ierobežotas.

Mīts: Ārsti pavada garas stundas pie viena pacienta gultas

Patiesība: tikai filmās un seriālos augsti kvalificētu ārstu komanda nepārtraukti seko tikai vienam gadījumam. Reālā slimnīcā ārsts palūgs konsultāciju kādam speciālistam, piemēram, neirologam un ļaus ieskatīties pacienta slimības vēsturē. Taču šis konsultējošais speciālists neuzņemas atbildību par konkrēto ārstēšanas procesu, turklāt viņam var arī nebūt padoma, kā risināt esošo problēmu. Jāsaka, ka seriālos lielākoties netiek atklāta arī tā mediķu darba daļa, kas saistās ar dokumentu aizpildīšanu, tādēļ rodas iespaids, ka ārsti tikai uzstāda diagnozes un nosaka ārstēšanu. Arī tā nav patiesība, taču, visticamāk, šādu ainu pievienošana padarīt sižetu mazāk aizraujošus, tādēļ “papīru lietas” paliek aiz kadra.

Patiesība: Ārstiem ir traka slodze, taču mediķi var labi pelnīt

“Dakterīšu” seriāli lielākoties ataino darbu slimnīcās, kur mediķiem patiešām ir intensīvi darba grafiki. Piemēram, ASV ārsti vidēji strādājot 61 – 80 stundas nedēļā, tādēļ nav brīnums, ka aptuveni puse sūdzas par izdegšanu darbā. Taču pieredzējuši mediķi finansiālā ziņā ir labi nodrošināti. Protams, to nevar sasniegt vienā dienā, sākums ir gari mācību gadi, milzīgs stress un ilgas darba stundas.

Mīts: Visi ārsti dara visu

Patiesība: Ļoti bieži televīzijas ekrānos ārsti paveic lielu daļu darbu, ko reālā slimnīcā dara vairāki speciālisti kopā, kā arī medmāsas, ārstu palīgi, u.t.t. Piemēram, medmāsas ir tās, kas pavada garas stundas pie slimnieka gultas, iepazīstas ar pacientu, viņa ģimenes locekļiem, pēta faktorus, kuru rezultātā pacients nonāca slimnīcā. Tāpat seriālos ārsti lieto ierīces, ar kurām ikdienā strādā medmāsas. Jāsaka, ka realitātē ārsti pieņem lēmumus par ārstēšanu, taču pietiekami liela atbildība par ārstēšanas procesu ir arī medmāsām. Interesanti, ka, pēc pašu mediķu teiktā, daļā seriālu neprecīzi ir atainotas arī nepieciešamās rakstura īpašības. Piemēram, ir maz ticams, ka ķirurgs būs maiga rakstura cilvēks.

Patiesība: Ķirurģija ir asiņaina

Lai arī cik pārsteidzoši nešķistu, paši mediķi apliecina, ka ķirurģija patiešām ir tik asiņaina, kā to rāda filmās un seriālos.

Mīts: Atverot teju jebkuras slimnīcas telpas durvis, ieraudzīsiet romantisku ārstu pāri

Patiesība: Slimnīca ir tieši tāda pati darba vieta kā visas citas, tādēļ tajā var būt pietiekami detalizēti iekšējie kārtības noteikumi, kas ir pieņemams attiecībās ar kolēģiem un kas nav. Nenoliedzami, dienesta romāni būs visur, kur strādā daudz cilvēku, taču jādomā, reālā slimnīcā nemaz nav tik daudz palagu skapju, kur paslēpties. Turklāt jaunie mediķi ir gana noslogoti, lai tiem nebūtu daudz brīva laika, savukārt citi jau ir atraduši savu otru pusīti.

Mīts: Televīzijas skatītāji apzinās, ka viņi skatās iestudētas situācijas, tādēļ detaļu precizitātei nav nozīmes

Patiesība: Izrādās, ar medicīnas tēmām saistītie seriāli spēj ietekmēt sabiedrības viedokli un rīcību. Pētījumi liecina, ka izpratne, piemēram, par ārkārtas kontracepciju, dzemdes kakla vēzi vai papilomas vīrusu palielinājās pēc tam, kad par šīm tēmām tika runāts “dakterīšu” seriālos. Tādēļ mediķi uzskata, ka neprecīza ārstu un medmāsu darba atspoguļošana var radīt tālejošākas sekas. Ja cilvēki neizprot māsiņu darbu, tad nenovērtē to adekvāti.

Patiesība: Slimnīcas ir lielisks stāstu avots

Ikviens cilvēks kādā brīdī saskaras ar ārstiem un veselības aprūpi, turklāt bieži vien šo notikumu rezultātā mainās visa dzīve. Tādēļ medicīna ir salīdzinoši universāla, emocijām pārbagāta joma, kurai skatītāji var sekot līdzi. Tā kā slimnīca pati par sevi ir sarežģīta struktūra, tad tās fonā var viegli attēlos dažādas personiskas un ģimenes krīzes, sarežģījumus cilvēku attiecībās. Starp citu, “Grejas anatomiju” mediķi atzīst par vienu no labākajām televīzijā redzamajām medicīnas drāmām.

 

Foto: publicitātes

Lasi vēl

TOP Komentāri

Komentē anonīmi vai Ienāc profilā, lai komentētu
avatar

Populāri

Runā

Jaunākais

Interesanti

Nejauši