Maksātnespējas procesā ir svarīgs ne vien likums, bet arī cilvēks

Likumi jāsaista ar reālo biznesa vidi un ekonomikas principiem, jārēķinās ar cilvēku dabisko reakciju krīzēs, kā arī aktīvāk maksātnespējas procesi jāskaidro iesaistītajiem un sabiedrībai – izskanēja kā iespējamie maksātnespējas procesa uzlabojumi pirmajā zvērinātu advokātu un ekonomistu starpdisciplinārajā konferencē.

“Kamēr valdībā norit darbs pie Maksātnespējas likuma grozījumiem, veicinām diskusiju vēl labāku priekšlikumu rašanai. Tiesisko aizsardzību ierasti vairāk uztver kā juridisku procedūru, novārtā atstājot tās ekonomisko būtību. Savukārt maksātnespējas procesā novērtā atstāts jautājums, kā efektīvāk atgūt naudas līdzekļus, vienlaikus nodrošinot, ka maksātnespējas procesā tiek ievērotas iesaistīto personu intereses. Piemēram, likumos noteiktajiem termiņiem jāsaskan ar uzņēmējdarbībā iespējamo. Konferencē ekonomisti norādīja, ka pašlaik TAP plāna sākotnējais īstenošanas laiks ir divi gadi, kaut gan biznesa vidē reāli tiem jābūt vismaz trīs gadiem,” skaidro zvērināts advokāts un Maksātnespējas tiesību advokātu sekcijas (MTAS) vadītājs Olavs Cers. 

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) MTAS un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (LU BVEF) organizētā “Maksātnespējas risinājumi biznesa vadības ekspertu un juristu skatījumā” diskusija ir viena no pirmajām starpdisciplinārajām konferencēm, kādas plānots organizēt arī turpmāk. “Konferences mērķis ir rosināt diskusiju par to, ka maksātnespēja vai tās draudi kā krīzes situācija uzņēmumā ir jārisina kompleksi, izmantojot gan juridiskas, gan biznesa vadības metodes. Fakts, ka vien daži procenti TAP tiek pabeigti sekmīgi, norāda, ka šobrīd krīzes situācijas uzņēmumos netiek vadītas pareizi. Likumā noteiktās juridiskās metodes izmantotas atsevišķi nevar nodrošināt rezultātu. Tās ir jāizmanto kopsakarā ar zināšanām biznesa vadīšanā attiecībā uz krīzes situācijas vadību un būtisku uzņēmuma līdzšinējās darbības stratēģijas maiņu,” papildina MTAS vadītāja vietniece – zvērināta advokāte Evita Ostrovska.

“Lai pasargātu klientu no nepatikšanām, juristi ir tendēti visur saskatīt potenciālos draudus un riskus. Savukārt, ja uzņēmēji visur saskatītu tikai problēmas – bizness tā arī nekad netiktu uzsākts. Tāpēc ir svarīga abu skatījumu integrācija. Krīzēs vienmēr vispirms ir jāatbild uz jautājumu “kā pelna naudu šajā biznesā?”.  Tikai tad, kad ir saprasts, vai vispār ir iespējams izvest uzņēmumu no krīzes, var ķerties pie biznesa plānu un stratēģiju rakstīšanas,” uzsver asoc.prof. Gundars Bērziņš, LU BVEF dekāns, kurš  konferences laikā stāstīja, kādi ir vadības rīki un līdzekļi uzņēmuma izvešanai no krīzes situācijām. Savukārt LU BVEF lektore Jūlija Bulatova, aicinot ņemt vērā cilvēku un krīžu psiholoģiskos aspektus, papildina – ja vienam cilvēkam ir grūti pārdzīvot personiskas problēmas, tad vēl lielāks izaicinājums ir pārvarēt krīzi organizācijās, jo tur ir iesaistīts liels skaits indivīdu ar savām bailēm, neziņu, trauksmes samazinātu lemtspēju utt. Viņa konferencē skaidroja, ka visas šīs izpausmes ir normāla reakcija nenormālos apstākļos, ko jāapzinās un jāmazina, veicinot uz risinājumiem vērstu stratēģisko domāšanu, reālu situācijas uztveri un savlaicīgu problēmu risināšanu, turklāt ir svarīgi, lai uzņēmums komunicē ar maksātnespējas procesā iesaistītajiem un skaidro notiekošo sabiedrībai.

“Maksātnespēja nav tikai pienākumi, bet arī tiesības – pēkšņās grūtībās nonākuša uzņēmuma interešu aizstāvība un iespēja atjaunot darbību. Tāpēc ir vairāk jāizglīto uzņēmēji par tiesiskās aizsardzības procesa kā krīzes risinājuma pieejamību. Tāpat būtu nepieciešams pastiprināt atbildību par maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu, kā arī jāpalielina kreditoru loma un jāpārskata tiesiskās aizsardzības plāna termiņu ierobežojumi,” akcentē zvērināts advokāts Jānis Tiesnieks. Runājot par brīvo tirgu tiesiskās aizsardzības procesos, zvērināts advokāts Haralds Velmers kā svarīgāko uzsvēra: “Grūtībās nonākušam biznesam ir nepieciešams gan krīzes vadītājs, gan likumisks uzraugs, kas spēj veidot saikni starp uzņēmumu un kreditoriem. Turklāt šim uzraugam būtu jābūt noteiktiem izvēles kritērijiem un reglamentētas profesijas pārstāvim. Pašlaik TAP uzraugošo personu loks ir nepamatoti paplašināts, un netiek izvirzītas ne izglītības, ne profesionālās pieredzes, ne reputācijas prasības. Turklāt esošais regulējums rada bažas, ka kreditori vairāk diskutēs par TAP uzraugu, nevis plāna būtību, kas krīzē esošam uzņēmumam ir pats svarīgākais.”

Konferencē vērsta uzmanība gan uz instrumentiem maksātnespējas novēršanai, gan arī esošā maksātnespējas regulējuma problemātiku. Tika analizēts viens no būtiskākajiem maksātnespējas novēršanas instrumentiem – tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšana, kā ietvaros tiek īstenoti likumā noteikti pasākumi, lai uzlabotu parādnieka finansiālo stāvokli un novērstu maksātnespēju. Ņemot vērā, ka šo pasākumu īstenošana prasa īpašas zināšanas un prasmes, tiesības uzraudzīt tiesiskās aizsardzības procesus jāpiešķir Latvijā un Eiropā reglamentēto profesiju pārstāvjiem – sertificētiem maksātnespējas administratoriem, zvērinātiem advokātiem un zvērinātiem revidentiem. Pretējā gadījumā, ja tiesiskās aizsardzības procesos uzraugošās personas pienākumus pildītu neierobežots personu loks, tiesiskās aizsardzības process būs neefektīvs un tā uzraudzība neefektīva. Līdz ar to secināts, ka attiecīgi jāpilnveido maksātnespējas regulējums, lai tiesiskās aizsardzības procesus padarītu par reālu un efektīvu instrumentu maksātnespējas novēršanai.

Tāpat konferencē vērsta uzmanība uz to, ka maksātnespējas procesā būtiskākais ir atgūt uzņēmumam pienākošos mantu pēc iespējas lielākā apmērā, lai lielākā apmērā varētu izmaksāt naudu maksātnespējīgā uzņēmuma kreditoriem. Nereti uzņēmumu maksātnespējas cēlonis ir pretēji uzņēmuma interesēm slēgtie darījumi, lai iztukšotu uzņēmumu no vērtīgiem aktīviem. Šādi darījumi var būt slēgti jau kādu laiku (nereti – vairākus gadus) pirms maksātnespējas pasludināšanas. Konferencē uzsvērts, ka šobrīd spēkā esošais Maksātnespējas likums pieļauj noslēgt šādu acīmredzami neizdevīgu darījumu, trīs gadus formāli (bez reālas saimnieciskās darbības) uzturēt uzņēmumu un tad lūgt uzņēmumam pasludināt maksātnespēju. Maksātnespējas administratoriem šobrīd nav piešķirtas tiesības lūgt atzīt šādu darījumu par spēkā neesošu, jo darījumu apstrīdēšanai noteiktais trīs gadu termiņš tiek skaitīts no dienas, kad tiesa pasludinājusi maksātnespējas procesu. Agrāk likums noteica, ka šis trīs gadu termiņš skaitāms no faktiskās maksātnespējas iestāšanās dienas – dienas, kad parādnieks faktiski jau bija maksātnespējīgs, nevis iesniedza tiesā maksātnespējas pieteikumu. Konferencē secināts, ka šāda atskaites punkta ieviešana likumā būtu ekonomiski pamatotāks risinājums un nodrošinātu administratoriem lielākas iespējas apstrīdēt šādus neizdevīgus darījumus un lielākā apmērā atgūt mantu.

Konferenci iniciēja LZAP MTAS, kas tika izveidota 2016. gada 19. oktobrī Latvijas advokatūras produktīvai iesaistei maksātnespējas procesa reformā un lai sekmētu aktīvāku advokatūras nostājas uzturēšanu maksātnespējas tiesību nozares tiesību aktu likumdošanas procesos. Kā uzsver LZAP pārstāvis Raivo Sjademe: “Sekcijā apvienojušies vieni no maksātnespējas procesos pieredzējušākajiem advokātiem – papildspēki maksātnespējas procesa reformai, kas spēj vispusīgi raudzīties uz pastāvošajām problēmām un radīt praktiskus, reāli funkcionējošus risinājumus. Pusgada darbības laikā esam aktīvi iesaistījušies Tieslietu ministrijas un Saeimas darba grupās, komisijās un sanāksmēs, kā arī Advokatūras  dienu laikā iedzīvotājiem sniedzām bezmaksas juridiskās konsultācijas par maksātnespējas jautājumiem.”

Šobrīd jau 78 advokāti  ir izteikuši vēlmi iesaistīties MTAS, no kuriem 27 advokāti apvienojušies MTAS komitejā. Par MTAS vadītāju ievēlēts zvērināts advokāts Olavs Cers, bet par vadītāja vietnieku – zvērināta advokāte Evita Ostrovska.

 

Foto: publicitātes

Lasi vēl

TOP Komentāri

Komentē anonīmi vai Ienāc profilā, lai komentētu
avatar

Populāri

Runā

Jaunākais

Interesanti

Nejauši