Līgatnes dabas taku saimei pievienojušies trīs sparīgi āpšu puikas

Līgatnes dabas taku saimei šovasar pievienojušies trīs sparīgi āpšu (Meles meles) puikas, kuri uzmanīgākajiem un pacietīgākajiem apmeklētājiem jau apskatāmi pagaidu voljerā. Šī ir pirmā reize Līgatnes dabas taku vairāk nekā 40 gadu pastāvēšanas vēsturē, kad šeit iežogojumos mitinās āpši.

Trīs āpšu bērneļi zvērkopes Velgas Vītolas aprūpē nonāca maija sākumā, kad tie vēl bija tikai dažas nedēļas veci, mazuļus cilvēku radīta traucējuma dēļ bija pametusi māte un tie paši izdzīvot nespētu. Āpsēni vairāk nekā divus mēnešus mitinājās pie zvērkopes, pieņēmās spēkos un nu jau tie izauguši par itin žiperīgiem āpšu zēniem un pārcēlušies uz pagaidu voljeru līdzās dabas izglītības centram “Pauguri”.

Āpši ir īsti nakts dzīvnieki, tādēļ dienas laikā tos ieraudzīt ir praktiski neiespējami, taču vērīgākam apmeklētājam var paveikties pamanīt āpša purniņu vai astes galu un varbūt pat pašu zvēru. Taču pilnīgi noteikti ikviens var redzēt viņu paveiktos darbus un nedarbus – āpši ir lieli racēji un īsajā laika sprīdī kopš tie mitinās Līgatnē jau ķērušies klāt savam alu arhitekta darbam.

Atbilstoši savām rakstura iezīmēm jaunie taku iemītnieki tikuši arī pie vārdiem –Tedijs, Gena un Bosītis. V. Vītola stāsta, ka visi trīs, kā jau visi bērni, ir ļoti nebēdnīgi, daudz spēlējas, tiem patīk lēkāt, mest kūleņus, plunčāties vanniņā un cīnīties savā starpā!

Dabā šajā laikā āpšu jaunuļi vēl dzīvo kopā ar mammu, bet Līgatnes āpsēniem nākas pierast pie jaunās vides un aploka, kā arī apmeklētājiem. “Šī mums visiem ir jauna pieredze, jo Līgatnes dabas takās āpši nekad iepriekš nav bijuši, jāizprot uzvedība, ēdienkartes īpatnības un turēšanas apstākļi,” stāsta Velga Vītola.

Āpsis  ir sermuļu dzimtas plēsējs, kas sastopams lielākajā Eiropas daļā, Latviju ieskaitot. Lai gan āpsis ir plēsēju kārtai piederīgs dzīvnieks, patiesībā viņš ir visēdājs. Labprāt ēd dažādus kukaiņus, sliekas, arī ogas, uz zoba liek pa kādai olai vai mazputnam.  Āpsis ir aktīvs tikai krēslā un tumsā, tāpēc tam ļoti labi attīstīta oža, toties dzirde un redze ir salīdzinoši vāja.

Šie nav vienīgie jaunumi Līgatnes dabas takās, tiesa gan pārējie nav tieši saistīti ar zvēru valstību. Šomēnes darboties sākusi mājaslapa www.ligatnesdabastakas.lv, kurās apmeklētāji var uzzināt par jaunākajiem notikumiem Līgatnes saimē, izpētīt taku shēmu, uzzināt svarīgāko informāciju par nokļūšanu, darba laiku, kā arī neklātienē iepazīties ar taku  iemītnieku pārstāvētajām sugām un arī pašiem to pārstāvjiem.  Ko dara Aktrise, kura dāma palikusi Hugo zem tupeles, kurš no lūšu ģimenes pārstāvjiem ir medīgākais kaķis, bet kurš apkārt notiekošo uztver filozofiskā mierā un kurš ģimenes tēvs savas dāmas apdāvina ar zariņiem un citām meža veltēm – visu to var uzzināt jaunajā mājaslapā.

Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas izveidotas 1975.gadā mežainām gravām bagātā apvidū, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Latvijā dzīvojošo savvaļas dzīvnieku sugām, dabas daudzveidību un dabas aizsardzības nepieciešamību. Lai to īstenotu, Līgatnes dabas takās regulāri notiek izglītojoši pasākumi par Latvijā sastopamajiem savvaļas dzīvniekiem, dodot iespēju visiem interesentiem sīkāk iepazīt šo dzīvnieku bioloģiju, dzīvesveidu, uzvedību un nozīmi dabā, kā arī iepazīsties ar Līgatnes dabas takās dzīvojošiem konkrētās sugas pārstāvjiem.

Patlaban Līgatnes dabas takās apskatāmi 17 sugu dzīvnieki un plēsīgie putni.

 

Dabas aizsardzības pārvalde

Foto: V.Vītola

Lasi vēl

TOP Komentāri

Komentē anonīmi vai Ienāc profilā, lai komentētu
avatar

Populāri

Runā

Jaunākais

Interesanti

Nejauši