Līgatnes dabas takās varēs iepazīt graciozās un smalkās stirnas

Līgatnes dabas takās sestdien, 24. novembrī norisināsies Stirnas diena, kuras laikā ikviens interesents ar rotaļu un radošo darbnīcu palīdzību varēs tuvāk iepazīt Latvijas mazākos savvaļas pārnadžus – graciozās un smalkās stirnas (Capreolus capreolus).

Šajā dienā no plkst. 12:00 līdz 14:00 pie Dabas izglītības centra “Pauguri” apmeklētāji tematiskajās darbnīcās varēs iepazīt dažādus stirnu dzīves paradumus. Savukārt no plkst. 14:00 varēs noskatīties Velgas Vītolas fotostāstu par Līgatnes dabas taku stirnām – personībām.

Stirnas Latvijā ir visbiežāk un plašāk sastopamais zālēdājs – graciozais dzīvnieks sastopams gan mežos un pļavās, gan lauksaimniecības zemēs un paviesojas pat piemājas dārzos. Šīs briežu dzimtas pārstāves parasti turas kopā ģimenēs, nelielās grupās vai baros un to ēdienkarti veido dažādi lakstaugi, sīkkrūmi, koku un krūmu zari, lapas un pumpuri.

Novembris ir laiks, kad stirnu buki turpina mest ragus. Kādu brīdi atpūtušies, ziemas vidū tie audzēs atkal jaunu galvas rotu. Tā lieti noder ikvasaras cīņās par daiļākās stirnu mammas sirdi kopīgas ģimenes dibināšanai. Šādu savienību rezultātā katru pavasari pasaulē nāk gaišiem lāsumiem izraibināti stirnēni.

Līgatnes dabas taku voljeros sastopamas piecas stirnas, kuras šeit nonākušas kā ievainoti vai pamesti mazuļi. Stirnu dienas ietvaros apmeklētāji stāstos varēs uzzināt gan par Grietiņas neparasto gaitu, Gaismiņas nešpetnajām izdarībām, Fejas draiskulību un ziņkāri, stirnu āža Rūda dzīvi aļņu voljerā un visjaunāko Līgatnes stirniņu – Deiziju, kura šeit mitinās tikai kopš oktobra.

Interesanti fakti par stirnām:

  • Stirnu tēviņiem ragi attīstās jau pirmajā dzīves gadā – rudenī. Pieaugušiem stirnāžiem tie sāk augt janvārī – februārī. Augšanas procesā ragi ir samērā „mīksti” un klāti ar jaunu, pūkainu ādiņu. Vēlāk galvas rota sacietē un aprīlī, maijā āda no tās tiek noberzta. Parasti uz riesta laiku jūlijā ragi ir pilnīgi tīri. Tēviņi ragus met oktobrī – novembrī.
  • Pēc stirnu tēviņu ragu žuburu skaita dzīvnieka vecumu nevar noteikt.
  • Stirnas ir Latvijā visbiežāk sastopamie pārnadžu kārtas dzīvnieki.
  • Briesmu brīžos izbiedētas stirnas nereti izdot zemas, dobjas un rejošas skaņas.
  • Bēgot stirnas cita citai rāda savu astes “spoguli” – gaišo kažoka laukumu pie astes. Šis “spogulis” kalpo gan kā vizuāls brīdinājuma signāls, gan kā bēgšanas virzienrādītājs citām bara loceklēm.
  • Stirnām ir teju vismazākās astes no visiem briežu dzimtas dzīvniekiem.
  • Piedzimstot mazuļu kažoks klāts ar gaišiem plankumiem, kas palīdz tiem maskēties apkārtējā vidē. Raibais apmatojums palēnām izzūd trīs četru mēnešu vecumā.
  • Stirnas ir atgremotājas – apēsto augu barību tās norij gandrīz veselu, bez sakošļāšanas. Vēlāk, atpūtas brīžos, tās to atrij un rūpīgi sakošļā vēlreiz, pēc tam gremošanas procesi turpinās tālāk kuņģī.
  • Latīņu, Kārļa Linneja dotais stirnas sugas vārds Capreolus capreolus nozīmē “mazā kaza”.

Stirnas dienu organizē Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Līgatnes novada pašvaldības aģentūru “Līgatnes novada kultūras un tūrisma centrs”. Šajā dienā apmeklētājiem, kuru uzvārdā ir vārds “stirna” ieeja Līgatnes dabas takās ir bez maksas.

Foto: Velga Vītola

Lasi vēl

TOP Komentāri

Komentē anonīmi vai Ienāc profilā, lai komentētu
avatar

Populāri

Runā

Jaunākais

Interesanti

Nejauši