Kaža, godinot vectēva simtgadi, izdod padomju disidenta Jura Būmeistera dzejas grāmatu

Mūziķis Kārlis Būmeisters, godinot sava vectēva simto atceres gadu, apkopo un izdod padomju disidenta, zinātņu kandidāta, sociāldemokrāta, zinātniskās literatūras autora un mācībspēka  Jura Būmeistera piemiņas dzejas grāmatu, ieskaņojot arī sevis komponētu dziesmu ar vectēva vārdiem.

Pirmo reizi izdotajā darbā apkopoti Jura Būmeistera (1918-2000) dzejoļi, sākot no astoņpadsmit gadu vecuma neatkarīgas Latvijas trīsdesmitajos gados, vēlāk kara, okupācijas laikā un noslēdzot ar dzeju, kas rakstīta apcietinājumā astoņdesmitajos gados bēdīgi slavenajā “gulagā” Perm36, kurā Būmeisters izcieta sākotnēji piespriestu 15 gadu brīvības atņemšanu par “dzimtenes nodevību”, spiegošanu, sadarbību ar ārvalstu aģentiem un neatļautām valūtas operācijām.

“Viss dzīvē izlīdzināts tiek

Un rit pa lielu loku –

Cik prieka kādreiz dvēselei,

Tik – kādreiz moku”

“Mans vectēvs, kuru man bija tā laime iepazīt un zem kura klusās, mīlošās delnas bija iespēja izaugt līdz trīspadsmit gadu vecumam, viņš, reiz dāvinot man necili izdrukātu mazu viņa dzejas blociņu, ierakstīja šādu novēlējumu ”Dēļiņ, krāj, kop un vairo skaisto”.  Ir pagājuši 20 gadi kopš tās dienas, un patiesi nespēju aptvert, cik gan pārlaicīgs, sevi papildinošs un reizē sevi noslēdzošs vēstījums ir apslēpts šajos vienzilbes vārdos – krāt, kopt, vairot. Tā vien ir sanācis, ka gluži neapzināti visu savu dzīvi kā mūziķis, acīmredzot, to arī esmu savā ziņā darījis. Taču šim vēlējumam patiesais gods tiek atdots šodien, kad varu kopt viņa skaistumu, viņa dzīves dzejas, sajūtas, mulsumu, sāpes, mīlestību pret tuvāko un savu zemi, izteiktu tā, lai to saprastu tie, kam jāsaprot. Šāda kaluma vīri un sievas ir tie, kas zem okupācijas akmens “sibīrijās” un tepat ir azotē sargājuši, lolojuši mūsu valsts un pirmās neatkarības pavedienus, lai tos kādam nodotu. Man sažņaudzas sirds, domājot par to, cik daudziem tas nav izdevies.” norāda Kārlis Būmeisters.”

Zāle nolīkst.

Jauna sprauksies dzietos.

Vecais jaunam cenšas dot, kā bij’,

Lai tad, veidojoties jauno domu spietos,

Jaunais paceltos līdz pašai debesij!

“Šī bija mana Latvijas simtgades apņemšanās. Izoderējot radinieku atvilktnes, bēniņus, zudušas pierakstu burtnīcas un atrastās vēstules no apcietinājuma, šogad veicu garāko un vērtīgāko sarunu ar savu vectēvu. Atšķirībā no bērnības es šoreiz klusēju, runāja vairāk viņš.”

Grāmatas atvēršanā dzejnieks un draugs Uldis Bērziņš prezentēja Jurim Būmeisteram veltītu dzejoli, uzsverot, ka Būmeistera dzeja ir klasiska, patiesa un nevainojama.

160 lapaspušu piemiņas grāmatā apkopota Jura Būmeistera dzeja, oriģinālo pierakstu krāsaini attēli, fotogrāfijas, kā arī noslēdzoši –  Jura Būmeistera vēstules ģimenei no apcietinājuma gadiem Sibīrijā.

Grāmatas izdevējs: Kārlis Būmeisters, dizains: Artūrs Tigulis.

Foto: publicitātes

Lasi vēl

TOP Komentāri

Komentē anonīmi vai Ienāc profilā, lai komentētu
avatar

Populāri

Runā

Jaunākais

Interesanti

Nejauši