Katra divdesmitā Latvijas sieviete cieš no veģetatīvās distonijas

Latvijā katra divdesmitā sieviete (5 %) cieš no veģetatīvās distonijas, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”, turklāt sievietēm šī saslimšana raksturīga divtik biežāk nekā vīriešiem (3 %).  Psihosomātikas speciālists un ārsts – psihoterapeits Jānis Vītiņš norāda, ka realitātē šī problēma skar vēl lielāku sabiedrības daļu. Iemesli, kādēļ to neredzam socioloģisko aptauju rezultātos, ir vairāki – izteiktākais – cilvēka dabiska nevēlēšanās atzīt, ka viņa psihe nedarbojas “ideāli”, gan arī tas, ka diagnozi var noteikt tikai ārsts, veicot nopietnu izmeklēšanu.

Eksperts norāda uz vēl vienu būtisku iezīmi – mūsdienās veģetatīvā distonija tiek uztverta divējādi  – no vienas puses tās esamība bieži tiek slēpta, no otras puses, tā kļuvusi par “modes slimību”, ar kuru nepamatoti tiek skaidrotas dažādas veselības problēmas pat bez ārsta iesaistīšanas. Eksperts iesaka nepiedēvēt šo saslimšanu bez iemesla, taču neizturēties arī vieglprātīgi un aizdomu gadījumā vērsties pie ārsta.

Veģetatīvā distonija ir veģetatīvās nervu sistēmas darbības traucējumi, kas izpaužas kā trauksme un tai pakārtoti traucējumi visā ķermenī. Dažkārt tos pavada muguras, galvas sāpes, arī sirdsklauves, pastiprināta svīšana, elpas trūkums. Bieži papildus attīstās depresija. J. Vītiņš skaidro, ka bieži pacienti pārprot šos simptomus, domājot, ka sliktās pašsajūtas cēlonis ir fiziskās veselības problēmas. “Psihoemocionālās veselības traucējumi nereti izpaužas arī ar vienas vai vairāku orgānu sistēmu darbības traucējumiem. Tās var izpausties gan kā kuņģa – zarnu trakta problēmas, muguras sāpes vai muskuļu saspringums, dzimumdzīves problēmas u.c. Tādēļ cilvēks, visticamāk, slikto pašsajūtu sev izskaidro ar tādiem cēloņiem kā, piemēram, stress darbā, varbūt nepilnvērtīgs uzturs, “apsaldēta” mugura u.c. Gadās, ka persona apmeklē attiecīgus ārstus un veic izmeklējumus, taču cēloņi netiek atrasti, jo analīzes apliecina, ka ar fizisko veselību viss ir kārtībā. Vienlaikus ierastās sāpes un traucējumi nepāriet, bet tikai pieaug,” pieredzē dalās eksperts.

Visbiežāk slimo jaunas, izglītotas rīdzinieces ar augstiem ienākumiem

Veselības indeksa dati liecina, ka visbiežāk no veģetatīvās distonijas cieš Rīgā dzīvojošas sievietes 18 – 34 gadu vecumā ar augstāko izglītību un augstiem[1] ienākumiem. “Sievietes pēc savas būtības ir emocionālākas, turklāt mūsdienu sieviete nereti ir ļoti prasīga pret sevi – viņa vēlas būt gan laba māte un sieva, gan arī gūt panākumus karjerā. Tas, ka ar veģetatīvo distoniju visbiežāk sirgst sievietes ar augstāko izglītību un augstiem ienākumiem, varētu būt saistīts ar paaugstinātas atbildības profesiju un intelektuālu darbu. Vajadzība būt nemitīgā notikumu un informācijas epicentrā neļauj atslābināties, pat pastaigājoties parkā gandrīz katram līdzi ir tālrunis, kurā nemitīgi tiek sekots līdzi zvaniem, ziņām, e-pastiem un sociālajiem tīkliem,” norāda “Mana Aptieka” farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene.

Savukārt, piemēram, tieši no trauksmes lēkmēm visbiežāk cieš sievietes ar pamatizglītību un vidēji zemiem ienākumiem[2] – šajā grupā trauksmes lēkmes piemeklē teju katru desmito (9 %). Trauksme pēc būtības ir normāla reakcija uz stresa situācijām, tomēr, ja šādas lēkmes sāk piemeklēt bieži, pārmērīgi un bez izteikta cēloņa, tas, visticamāk, ir psihes darbības traucējums. Psihoterapeits J. Vītiņš skaidro, ka šādu ilgstošu trauksmi var izraisīt kāda fiziska vai psihiska trauma, kuras ietekmi pats traumētais sev “neļauj” apzināties. Ne vienmēr trauksmes izpausmes parādās uzreiz pēc traumējošā notikuma – dažkārt tas notiek pat pēc vairākiem mēnešiem.

Katra sestā sieviete izjūt vajadzību pēc psihologa/psihoterapeita vizītes

Ārsts – psihoterapeits J. Vītiņš atzīmē, ka atbilstoši klīniski uzticamu pētījumu datiem, psihes veselības traucējumi varētu skart līdz pat 30 % Latvijas sabiedrības. Indekss rāda, ka katra sestā sieviete (15 %) izjūt vajadzību apmeklēt psihologu vai psihoterapeitu, taču pie speciālista nav vērsušās. Vīriešu vidū šādu vajadzību izjūt katrs desmitais (9 %), taču tāpat ārstu nav apmeklējuši.

2013. Vītiņš norāda, ka cilvēka dabā ir idealizēt savu stāvokli, vienlaikus “neredzot” psihes veselības problēmas. “Socioloģiskās aptaujas atklāj tikai daļu, realitātē ar dažādām psihes veselības problēmām saskaras vēl lielāks pacientu skaits. Iemesls ir tāds, ka cilvēka psihe tendēta “noslēpt” informāciju par sliktu emocionālo pašsajūtu,” pauž eksperts. To pierādot arī dažādi pētījumi, piemēram, Takajanagi pētījums, kas 2013. gadā veikts Baltimorā, ASV. Tas atklāja, ka ap 70% personu, kam bija diagnosticēta trauksme vai depresija, pēc pieciem gadiem socioloģiskajās aptaujās šādu faktu noliedza.

 Laukos dzīvojošiem psihes veselības traucējumi raksturīgi retāk nekā pilsētniekiem

Dati rāda, ka veģetatīvā distonija, kā arī trauksmes vai panikas lēkmes biežāk skar pilsētniekus nekā lauku apvidos dzīvojošos. Rīdzinieku vidū no veģetatīvās distonijas un trauksmes lēkmēm cieš 6 %, kamēr laukos – attiecīgi – 3 % un 4 %.  Tāpat indeksa dati rāda, ka ar šīm slimībām divreiz biežāk sirgst iedzīvotāji, kuri savu dzīvesveidu vērtē kā neveselīgu.

Aug pieprasījums pēc līdzekļiem nervu sistēmas stiprināšanai un kvalitatīvas psihoterapijas

“Pēdējo gadu laikā aptiekās aug pieprasījums pēc dažādiem līdzekļiem nervu sistēmas stiprināšanai. Pagājušajā gada pirmajos deviņos mēnešos to pieprasījums pieauga par 7,7%, bet šogad vēl par 7,8%. Dati parāda, ka mūsdienās arvien vairāk un aktīvāk ir jāpievērš uzmanība un jārūpējas ne tikai par fizisko, bet arī emocionālo veselību. Problēmas apzināšanās jau ir pirmais solis uz tās atrisināšanu,” stāsta aptieku tīkla “Apotheka” valdes loceklis Jānis Kūliņš.

Savukārt J. Vītiņš stāsta: kopumā kā visā Eiropā, tā arī Latvijā pieaug pieprasījums pēc kvalitatīvas psihoterapijas. Eksperts atgādina – sabiedrībai ir būtiski saprast, ka meklēt palīdzību pie speciālista, ja ir aizdomas par psihes veselības traucējumiem, nav nepilnvērtīguma vai vājuma pazīme, par ko jāizjūt kauns, bet gan atbildīgs lēmums un rūpes par sevi.

Ja cilvēks izjūt vajadzību pēc psihologa vai psihoterapeita konsultācijas, tad ir nekavējoties jāsper nākošais solis un uz šo konsultāciju jādodas. Ja situācija liecinās par veģetatīvo distoniju vai citiem trauksmes traucējumiem, tad veicama kvalitatīva diagnostika. Tam pēc vajadzības varētu sekot psihoterapija vai arī medikamentoza terapija, skaidro J. Vītiņš. Abas ārstniecības metodes var tikt arī kombinētas, ja pacienta situācija to prasa.

[1] 500 eiro un vairāk uz vienu ģimenes locekli

[2] no 210 līdz 299 eiro uz vienu ģimenes locekli

Foto: publicitātes

Lasi vēl

TOP Komentāri

Komentē anonīmi vai Ienāc profilā, lai komentētu
avatar

Populāri

Runā

Jaunākais

Interesanti

Nejauši