Kādas sekas tuvāko 30 gadu laikā klimata pārmaiņu dēļ izjutīs Latvija?

Dalies!

Laikapstākļi ir kļuvuši arvien neprognozējamāki. Kā piemēru var minēt arī šo gadu, kad Latvijā ziema bija pavisam īsa un salīdzinoši silta, kā arī pavasara pirmās siltās dienas sagaidījām neparasti agri – marta sākumā. Tāpēc rodas jautājums – cik izteikti un ko tieši ietekmē klimata pārmaiņas? Kādas sekas tuvāko 30 gadu laikā nāksies izjust Latvijā un citur pasaulē, skaidro dabas vērotājs un sinoptiķis Vilis Bukšs kopā ar citiem ekspertiem.

Kā norāda Lielbritānijas meteoroloģiskā dienesta „Met Office“ zinātnieki, klimata pārmaiņu radītās sekas nākas izjust jau tagad visā pasaulē, un, ņemot vērā siltumnīcas efekta gāzu līmeni atmosfērā, turpmāka globālā sasilšana nākamos trīs gadu desmitus ir neizbēgama. Pašlaik arī Polijā ir izveidots jauns projekts „KLIMADA”*, kurā tiek analizētas klimata pārmaiņas Eiropā. Projekta ietvaros jomas speciālisti veic pētījumus, izsaka secinājumus un prognozes par jau līdz šim novērotajām, kā arī nākotnē gaidāmajām klimata pārmaiņām – pēc zinātnieku novērojumiem, pēdējā laika ekstremālie laikapstākļi ir radījuši lielus sociālos un materiālos zaudējumus, īpaši palielinājušies negadījumi plūdu dēļ.

Analizējot šī brīža situāciju Lielbritānijā, arī „Met Office“ zinātnieki ir izpētījuši, ka īpaši spēcīgas lietusgāzes Lielbritānijā kļūst arvien biežāka parādība. Ja 60. un 70. gados īpaši spēcīgas lietusgāzes varēja piedzīvot aptuveni trīs reizes gadā, tad mūsdienās ar tām nākas sadzīvot vairāk nekā četras reizes gada laikā. Zinātnieki arī prognozē, ka globālās sasilšanas dēļ nākotnē ir sagaidāmas mitras, taču mērenas ziemas, un karstas, taču sausas vasaras. Ik pa laikam noteikti var rēķināties ar ekstremāli aukstām ziemām un karstām vasarām. Lielbritānija ar šādiem ekstremāli pretējiem laikapstākļiem jau ir „iepazinusies“, piemēram, 2010., 2011.gadā piedzīvojot izteikti aukstu ziemu, taču 2012.gadā sausu un neizturami karstu vasaru.

Arī Latvijas iedzīvotāji laikapstākļus mūsu valstī nereti novērtē kā izteikti mainīgus. Arvien biežāk tiek piedzīvotās īsākas ziemas, biežāki plūdi, kas nodara postu mājām, vasarnīcām un citam īpašumam, karsts un agrs pavasaris, vēss laiks jūnijā, kas mijas ar karstuma periodiem citos vasaras mēnešos u.c.

Tomēr dabas zīmju un laika apstākļu vērotājam Vilim Bukšam ir pozitīvāks skatījums uz klimata pārmaiņām. V. Bukšs uzskata, ka patlaban nekādas būtiskas un šokējošas klimata pārmaiņas nav novērojamas, jo laikapstākļu svārstīgums nav nekas īpašs un jauns šajos laikos. Tāpat esot bijis arī pirms 10, 25 un pat visiem 40 gadiem.

„Manos vērojumos klimata pārmaiņu atšķirības ir minimālas. Protams, jāņem vērā konkrēta vieta, kur veikti novērojumi un mērījumi. Taču Latvijas austrumu pierobežā pēdējo 30 gadu laikā esmu novērojis tikai to, ka aukstāki vai siltāki gadalaiki pēdējos gados ir mazāk noturīgi un biežāk mainīgi. Ja ir aukstas ziemas, tad pēc diviem, trīs gadiem tās mainās uz siltākām. Vienīgā atšķirība ir tā, ka šis noturīgo auksto ziemu posms ir īsāks, kā tas bija pirms 30 un vairāk gadiem,” skaidro V.Bukšs.

Savukārt Lielbritānijas valdības jaunākajā klimata pārmaiņu riska pētījumā tika izveidoti datorsimulācijas modeļi. Pirmais modelis liecina, ka nāksies piedzīvot arvien vairāk intensīvu lietusgāžu skaitu, kā sekas būs ūdens piesārņošana un upju un kanalizāciju pārplūšana ūdens līmeņa izteiktās paaugstināšanās dēļ. Ekstremālie plūdi pakļaus lielam riskam mājas, uzņēmums un infrastruktūras, kas varētu radīt zaudējumus līdz pat 12 miljardiem mārciņu (vairāk nekā 16 miljardi eiro), kas ir aptuveni 10 reižu vairāk, salīdzinot ar pašreizējiem rādītājiem. Otrs modelis rāda, ka nākotnē varētu kļūt arvien siltākas, bet sausākas vasaras. No vienas puses, šāds variants samazina plūdu iespēja, taču karstuma viļņi var radīt veselības problēmas cilvēkiem, kā arī karstums ietekmētu transporta darbību un radītu draudus ūdens ieguvei.

„Met Office“ profesors Stefans Belčers (Stephen Belcher) norāda, ka ikvienam cilvēkam nāksies mācīties sadzīvot gan ar aukstajiem, gan arī karstajiem laikapstākļiem. Pēdējo gadu laikā Lielbritānijā arvien vairāk esot iespējams novērot nepatstāvīgus laikapstākļus, kas nereti noved pie traģiskām sekām, piemēram, no lielā karstuma tāpat kā no aukstuma palielinās cilvēku pāragra mirstība, kā arī milzīgie plūdi rada ievērojamus zaudējumus gan uzņēmumiem, gan cilvēkiem, kuriem pieder kāds īpašums.

Lai gan patlaban nepastāv pilnīgā pārliecība par nevienu no šiem modeļiem, profesors S. Belčers norāda, ka klimata pārmaiņu sekas izjutīs visur pasaulē neatkarīgi no tā, kurā valstī būs radīti lielākie zaudējumi ekstremālo laikapstākļu dēļ, jo visas pasaules valstis ir savstarpēji saistītas. Kā piemēru var minēt 2010. gadu, kad Krievijā un Austrumeiropā bija ekstremāls karstums, kā dēļ tika iznīcināta kviešu raža. Šī situācija ietekmēja citas valstis, arī Lielbritāniju, kur tika paceltas pārtikas cenas par 5%.

Tajā pašā laikā ietekmi izjūt finanšu uzņēmumi un it īpaši apdrošinātāji, kuru galvenais darbības mērķis ir ļaut saviem klientiem justies droši. Klimata pārmaiņas ir viena no jaunākajām problēmām, jo tās ietekmē cilvēku labklājību, tieši tādēļ ikvienam apdrošinātājam svarīgi sekot līdzi klimata pārmaiņām un regulāri pielāgoties, piedāvājot „palīdzīgu roku” jebkurā situācijā, kas radusies ekstremālu laikapstākļu dēļ, jo apdrošināšanas virsuzdevums ir palīdzēt klientiem neparedzētos gadījumos.

„Vienas no galvenajām pārmaiņām, kas ietekmē apdrošināšanas nozari, ir klimats. Šie draudi ietekmē gan īpašuma un nelaimes gadījumu apdrošināšanu, gan arī cilvēku un veselības apdrošināšanu. Kā liecina Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) statistikas dati, pēdējo 10 gadu laikā klimata pārmaiņu radīto seku dēļ ir saņemti kopumā 5558 atlīdzību pieteikumi, par kuriem atlīdzībās izmaksāti vairāk nekā seši miljoni eiro. Arī BALTA statistika apstiprina dabas zīmju un laika apstākļu vērotāja Viļa Bukša teikto, ka izteiktas laikapstākļu svārstības Latvijā ir iespējams novērot jau daudzus gadus, jo atlīdzību apjomiem ir tendence ik pa laikam palielināties un atkal samazināties, mazāk postošiem gadiem mijoties ar vētru un plūdu gadiem. Visbiežāk negadījumu iemesls ir vētras (51%), zibens (19%), nepārtraukta snigšana (11%), plūdi (11%), krusa (3%), dabas stihiju iedarbība (3%), kā arī sals un nokrikšķi (2%). Klimata pārmaiņas spēj bojāt un iznīcināt ne tikai īpašumus (90%), bet arī transportu (9%). BALTA pieredzē pastāv arī gadījumi, kad klimata pārmaiņas traumējušas dzīvniekus, kuģus un kravas (1%),” norāda BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis.

Savukārt dabas zīmju un laika apstākļu vērotājs V. Bukšs savās nākotnes prognozēs skatās cerīgi: „Pirmkārt, esmu pārliecināts – daba saglabā dabisku ritmu, un mums vajadzētu tajā tikpat dabiski iekļauties, nevis cīnīties un pretoties šīm pārmaiņām. Turpmāko 15 gadu laikā iespējams, ka ziemas kļūs īsākas un ātrāk iestāsies pavasaris. Rudens būs ilgāks, kā arī jau maijā varētu novērot vasarai raksturīgus laikapstākļus. Tie gan pamazāk kļūs arvien nepastāvīgāki. Otrkārt, mums jāsaprot, ka mēs esam šī organiskā veidojuma – dabas – sastāvdaļa un tikai saskaņā ar citām šī visuvarenā organisma sastāvdaļām mēs varam izdzīvot un pilnveidoties. Tas nozīmē to, ka mums jāmīl sevi pašu, arī baktēriju mūsu organismā, tārpiņu mēslu kaudzē, putnu lidojumā, zivi ūdenī, koku mežā un zvaigzni debesīs… Sargājot citus, mēs pasargāsim arī paši sevi.”.

Lasi vēl

Dalies!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

17 + 11 =

Populāri

Runā

Jaunākais

Interesanti

Nejauši