Kā kļūt par uzņēmējdarbības gazeli jeb strauji augošu kompāniju? Dažas vērtīgas atziņas

Grozies kā gribi, taču uzņēmuma izaugsme nesaraujami ir saistīta ar efektivitāti, tomēr šim jēdzienam uzņēmējdarbības kontekstā ir daudz plašāka nozīme nekā tas sākotnēji varētu šķist. Tāpēc esam apkopojoši vērtīgākās atziņas, kas lieti var noderēt kā iesācējiem, tā pieredzējušām biznesa haizivīm, kas izskanēja no dažādu jomu ekspertiem un uzņēmējiem laikraksta “Diena Bizness” sadarbībā ar mobilo operatoru BITE Latvija nule rīkotājā seminārā “Risinājumi veiksmīgai uzņēmējdarbībai”.

Izmantot datus un atmest aizspriedumus par tehnoloģiju dārdzību

Mūsu gadsimts ir informācijas laikmets un datiem ir tāda pati vērtība, kā jebkuram citam uzņēmējdarbības resursam. Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir mazs, vidējs vai liels, tas rada un apstrādā datus. Tie var būt ļoti dažādi, sākot no sociālo tīklu apmeklētājiem, mājaslapas apmeklētājiem, maksājumu veicējiem.

“Līdz šim uzņēmums vāca un apkopoja faktiski jau pagātnes notikumu datus, lai, balstoties uz tiem, pieņemtu nākotnes lēmumus. Taču mūsdienu tehnoloģijas, tai skaitā, biznesa programmatūras, šo realitāti ir mainījušas. Tagad mēs varam datus analizēt reāllaikā un, balstoties uz tiem, reaģēt ātrāk, kā arī mainīt procesus un produktus jau tagad, nevis kaut kad vēlāk. Līdz ar to jebkuras prognozes un stratēģijas kļūst daudz precīzākas un patiesākas,” uzskata “SAP Latvia” vadītājs Ainārs Bemberis.

Pēc Bembera paustā, viņaprāt, nākotnes izaugsme pieder tiem uzņēmumiem, kuri ne tikai izmantos datu analīzi, bet arī biznesa programmatūru iekļaus uzņēmuma stratēģijā. Proti, programmatūra būs tāds pats investīciju objekts kā rūpnīca vai iekārtas.

“Es bieži vien esmu dzirdējis, ka uzņēmēji bilst, ka biznesa programmatūra un analītikas rīki esot dārgi, taču varu droši apgalvot, ka kafijas izmaksas birojā mēnesī ir dārgākas nekā šādu rīku noma. Svarīgi runāt un meklēt risinājumus. Pateicoties dažādiem biznesa programmatūru rīkiem, mēs varam atrast lietderīgas datu plūsmas uzņēmumā pat tad, ja pašiem šķiet, ka tādu nav,” tā Bemberis.

Nevis visaptveroša efektivitātes uzlabošana, bet gan fokusēta

Pirms sākt efektivitātes uzlabošanu ir svarīgi saprast, kas tad ir tas, ko vēlamies uzlabot un kādam ir jābūt gala rezultātam – laika un līdzekļu ietaupījums, klientu apmierinātība, uzlabots produkts utt. Turklāt jāsāk ar vienu procesu – ja tas būs veiksmīgs, komanda redzēs labos rezultātus un nākamreiz būs gatava iesaisties vēl aizrautīgāk.

“BITES fokuss vienmēr ir bijis klients, tāpēc mēs sākām ar to procesu automatizāciju, kas varētu uzlabot klientu pieredzi un atvieglot viņu ikdienu. Piemēram, biznesa klienti tagad var izbaudīt uzlaboto pašapkalpošanās portālu manabite.lv, kas ļauj ērti kontrolēt un pārvaldīt visu uzņēmuma SIM karšu saimniecību. Tāpat pieaugot klientu un komunikācijas kanālu skaitam, ieviesām klientu situāciju risināšanas rīku. Proti, tagad visi klientu jautājumi tiek reģistrēti vienā sistēmā, katram piešķirts ID numurs, ko saņem arī klients, tādējādi gan iekšēji, gan ārēji ikviens var efektīvāk sekot līdzi jautājuma virzībai. Šis jaunums ne tikai uzlaboja uzņēmuma un klienta komunikāciju, bet arī iekšējo disciplīnu un jautājumu risināšanas ātrumu,” BITES pieredzē dalījās Biznesa klientu segmenta attīstība vadītāja Daina Lūka.

Eksperte arī piebilst, ka mūsdienās biznesa efektivitāte ir cieši saistīta ar drošību. “Laiks un nauda, ko uzņēmējam būs jāinvestē, lai atgūtu pazaudētu datus, mēģinot saremontēt inficētu ierīci vai, vēl sliktāk, atjaunot reputāciju pēc datu noplūdes, būs daudz lielāka nekā iegādājoties licencētu programmatūru vai izmantojot antivīrusu. Piemēram, visos BITE biznesa plānos esam iekļāvuši antivīrusu, kas darbojas visā BITES tīklā, lai mūsu klientiem būt pieejams “tīrs” internets,” tā Lūka.

Arī “Swedbank” pārstāve Eleonora Bušmane atgādina, ka bankas digitālie risinājumi palīdz efektīvi pārvaldīt savu ikdienu, kas ļauj vairāk laika uzņēmējam veltīt biznesa veidošanai un audzēšanai. “Nodrošinot saviem klientiem iespējami ērtākos norēķinu veidus, uzņēmējs iegūst iespēju pārdot vairāk. Savukārt automatizējot manuāli veiktās darbības iespējams izvairīties no cilvēciskajām kļūdām un radīt lielāku pievienoto vērtību citām darbībām vai radot ko jaunu. Piedāvājot klientiem ērtības, kuras pozitīvi novērtētu arī pats, uzņēmējs veicina gan jaunu klientu piesaisti, gan stiprina esošo lojalitāti,” piebilst Bušmane.

Būt savas domāšanas pavēlniekam

Ja mēs pieturēsimies pie tradicionālā priekšstata par “efektivitāti”, tad varam būt droši, ka drīz vien datori/mākslīgā intelekta sistēmas cilvēkus izkonkurēs. Tāpēc apzinātības treneris Ansis Jurģis Stabingis aicina atcerēties galveno motivāciju, – ko mēs vēlamies, tai skaitā, kāpēc vispār esam biznesā. Acīmredzot — mēs visi vēlamies būt laimīgi. Diemžēl, pretēji izplatītajam uzskatam, uzstādīto mērķu sasniegšana laimi negarantē.

Mūsu laimes avots slēpjas mūsu spējā pārvaldīt savu prātu. Lai ilustrētu savu teikto, Stabingis vaicā,  vai spējat pārvaldīt savu prātu? Ja uzskatāt, ka esat sava prāta pavēlnieki, vai varat likt savām domām apklust? Vai spējat pasūtīt sev ģeniālas domas? Ja atbilde ir nē, vai varam teikt, ka esam sava prāta pavēlnieki, vai arī drīzāk prāts valda pār mums?

Bizness ir lieliska iespēja, kā iepazīt un īstenot sevi (self-realization). Pirmais solis uz to ir iemācīties kontrolēt savu prātu, būt savas domāšanas pavēlniekam. Izvēlēties kā, par ko un ko es domāju, un — tai skaitā — iemācīties spēt nedomāt. Mēs ne tikai vēlamies sasniegt savus mērķus, bet vēlamies arī pieredzēt šo sasniegšanu, būt klāt.

“Klātbūtne arī ir prasme, kuru nepieciešams attīstīt, citādi — mēs vienkārši nespēsim izbaudīt nedz mērķu sasniegšanu, nedz nopelnīto atpūtu. Ja mēs runājam par efektivitāti biznesā, tad spēja pārvaldīt savu prātu un būt klātesošam konkrētajā brīdī neatkarīgi no tā, vai tā ir sapulce, vai atpūta pludmalē, būs ne tikai efektivitātes, bet arī laimes pamats,” tā Stabingis.

Mainīt attieksmi pret stresu

Nenoliedzami, uzņēmējdarbība ir saistīta arī ar stresu, kas pats par sevi vēl nav slikts, taču nepareizi pārvaldīts var izraisīt arī izdegšanu. Ir svarīgi atpazīt šos simptomus gan sevī, gan savus kolēģos, ja mēs vēlamies, lai bizness būtu efektīvs un augošs.

“Izdegšanai ir raksturīgs pastāvīgs nogurums, spēku izsīkums, cinisms jeb negatīva attieksme un efektivitātes zudums. Runājot par pēdējo, tā ir ne tikai objektīva efektivitātes zaudēšana, bet arī subjektīva sajūta, kad cilvēkam šķiet, lai ko viņš darītu, tas nav pietiekami, nav gana laba, ir neefektīvi,” skaidro klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa.

Paradoksāli, ka pie viena un tā paša rezultāta, proti, izdegšanas, var nonākt, darot pilnīgi pretējas lietas. Piemēram, izdegt var gan pārstrādājoties, ilgstoši un klaji ignorējot savu fizioloģiju – nepieciešamību pēc atpūtas, kustībām, ēdiena un miega. Taču tas pats var notikt, ja ir negatīva attieksme pret stresu, proti, ja no tā baidās vai pilnībā izvairās.

“Ja no stresa izvairās ilgstoši, tad tas noved pie situācijas, ka cilvēks sevi neizaicina, neprogresē un nevar sevi iekšēji paslavēt par jauniem sasniegumiem. Un tas turpina barot to izdegšanas daļu, kas ir saistīta ar efektivitātes zudumu. Tātad atpūsties ir svarīgi, taču ilgtermiņā vajadzētu atgriezties pie kaut kā, kas rada patīkamu satraukumu, ko cenšamies pārvarēt,” stāsta Ābeltiņa.

Pēc ekspertes sacītā, ir svarīgi gan pazīt sevi un ieklausīties savās vajadzībās un ķermenī, gan veidot attieksmi pret stresu. “Ja attiecamies pret stresu, kā pret izaicinājumu jeb treniņu, kā pret kaut ko tādu, ko varam vadīt un kas neskādē mūsu veselībai, tad tas var ļaut mums pat uzlabot savu veselību un pašsajūtu.” piebilst Ābeltiņa.

Foto: publicitātes

Lasi vēl

TOP Komentāri

Komentē anonīmi vai Ienāc profilā, lai komentētu
avatar

Populāri

Runā

Jaunākais

Interesanti

Nejauši