Jaunatnes politika Latvijā – mīti un realitāte

Dalies!

Jaunatnes politikas diskusija tika organizēta ar mērķi attīstīt diskusiju par jaunatnes lomu Latvijā un veicināt sadarbību starp politiķiem, jauniešu organizācijām, jaunatnes politikas veidotājiem un īstenotājiem valsts institūcijās un pašvaldībās, jaunatnes jomas pētniekiem, uzņēmējiem, jauniešiem un citām iesaistītajām pusēm.

Diskusijas dalībnieki apzināja un nodefinēja būtiskākās problēmas, kas saistītas ar jauniešu politiku Latvijā, kā arī meklēja efektīvus risinājumus esošajām nepilnībām. Diskusijā piedalījās arī IZM un ĀM pārstāvji, Latvijas prezidentūras ES padomes sekretariāts un jaunatnes starptautisko programmu aģentūra.

Dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka būtiskākās problēmas ir informācijas izplatīšana, atbalsts jaunatnes organizācijām un neformālajai izglītībai, jauniešu nodarbinātība un uzņēmējdarbība, jauniešu līdzdalība un sociālā iekļaušana, kā arī jauniešu politika reģionos.

Diskusijas apkopojums :

Informācija.

Galvenās prblēmas:

*Zema informācijas pieejamība, kas nozīmē, ka jaunietis nezina, kur pieteikties.

*Informācijas trūkums, piemēram, par NVO informācijas nav un vēl joprojām , kā informācijas avots par organizācijām pastāv ‘’caur draugu’’ princips.

*Informācija bieži nav viegli saprotama.

*Zems jauniešu informētības līmenis par līdzdalības iespējām, it īpaši minoritāšu jauniešiem.

* Jaunieši arī neuztver, ka informācija ir adresēta uz viņiem un to var izmantot savā labā.

* Ir problēmas ar to kā komunicē, kurus kanālus izmanto un kāda ziņa tiek sūtīta jauniešiem.

Risinājumi:

1.       Izmantot jauniešu vidū populāros informācijas kanālus.

2.       Runāt ar jauniešiem viņiem saprotamā valodā ( īsas, konkrētas, vizuāli pamanāmas ziņas vieglā valodā).

3.       Tiešais kontaksts skolās, brīvā laika pavadīšanas vietās. Ir arī ļoti svarīgi sākt jau ar pamatskolām, jo vidusskolās ir par vēlu.

Atbalsts jaunatnes organizācijām un neformālā izglītība.

Galvenās problēmas.

*Jauniešu organizāciju vājums – nav atbalsts no valsts un pašvaldībām, ‘’viļņveida darbība’’ un nav pēctecības, kas nodrošinātu sasniegto rezultātu noturēšanos.

*Jaunatnes organizāciju zema ieinteresētība sadarbībais savā starpā un kopēju interešu aizstāvībai.

*Nav finansiāls atbalsts, kā arī atbalsts no fondiem ir mainīgs un neparedzams.

* Slikta izpratne sabiedrībā par neformālo izglītību (it īpaši formālās izglītības jomā) un bieži tā netiek atzīta.

*Nav pieejamība aktuālai organizāciju datu bāzei, kur informācija tiktu regulāri atjaunota.

Risinājumi:

1.       Ir nepieciešams pašvaldības atbalsts jaunatnes organizācijām, NVO un citām organizācjām saistībā ar telpu nodrošināšanu, zināšanu iegūšanas un izplatīšanas procesos un finanšu jomā. Kā arī ir nepieciešama savstarpēja sadarbība starp pašvaldībām un organizācijām.

2.       Vismaz ikgadēja zināšanu/pieredzes apmaiņa starp organizācijām un jauniešiem.

3.       Organizācijām, kuras veic darbu ar jauniešiem un jauniešu organizācijām ir nepieciešama atpazīšana un atzīšana sabiedrībā, kā arī svarīgi būt strukturētām darbības jomām.

4.       Ir nepieciešama sadarbība ar skolām, lai saprastu, ka gan formālā, gan neformālā izglītība ir nepieciešama jauniešu vidū un tā papildina viena otru.

Jauniešu nodarbinātība un uzņēmējdarbība.

Galvenās problēmas.

*NVA vasaras darba programmas pārklājas ar pašvaldības programmām.

* Trūkst saikne starp studentiem (jauniešiem) un uzņēmējiem – jauniešiem ir idejas, bet nav pieredze kā tās īstenot, sadarbojoties ar uzņēmējiem tās varētu īstenot, lai jauniešu idejas nepaliktu tikai universitātes ēkās. Šādā veidā aktivizējot jauniešu uzņēmējdarbību. Bet šādā veidā rodas jauna problēma – nauda.

*Jauniešu motivācijas trūkums piedalīties dažādos pasākumos sabiedrības kritkas dēļ.

*Ir maza daļa akstīvo jauniešu un liela daļa jauniešu, kas nedara neko un ne par ko neinteresējas.

* Trūkst informācijas par iespējām uzņēmējdarbībā, sava uzņēmuma dibināšani.

Risinājumi:

1.       Veicināt un atjaunot brīvprātīgo darbu, kā arī duālo izglītību

2.       Veidot skolās mācību uzņēmumuus un ‘’jaunais uzņēmējs’’

3.       Veidot jauniešiem uzņēmējdarbības forumus/uzņēmējdienas.

4.       Izveidot pieeju konsultācijas jauniešiem uzņēmējiem,  kā arī pieejamību atbalstiem/atvieglojumiem jaunajiem uzņēmējiem ( Īpaši uzņēmuma sākšanās fāzē)

5.       Izveidot jauniešu programmas biznesa inkubātorus.

6.       Veicināt uzņēmīgumu un dot iespēju uzlabot prasmes un izpratni par izņēmējdarbību (mācīt skolās, veidot mācību uzņēmumus, prakses, jauniešu organizāciju pasākumi kompitenču attīstīšanai)

7.       Veicināt sadarbību starp jauniešiem un uzņēmējiem ( forumi, ēnu dienas, jauniešu vizītes uzņēmumos)

Jauniešu līdzdalība, sociālā iekļaušana un dialogs

Galvenās problēmas/izaicinājumi.

*Jauniešus pārāk vēlu sāk informēt par līdzdalības iespējām (tas ir jādara jau vismaz no pamatskolas)

*To jauniešu iesaistīsana vai vismaz ieinteresētība, kas nav sociāli aktīvi un nevēlas nekur darboties

* Pat ja jauniešiem ir informācija, kur iesaistīties – viņi baidās, jo uzskata, ka nebūs nekādas ieteikmes, neuzklausīs un neuzskatīs par kompetentiem

*Jauniešiem ir bail no lēmumu pieņēmējiem

*Mazāk aktīvo jauniešu uzrunāšana un piesaiste.

*Paaugstināt jauniešu interesi un zināšanas par politiskajiem procesiem, lai būtu par ko domāt, runāt un tiktu līdz darbiem, kas būtu jauniešu un politikas veidotāju kopdarbs.

*Jaunieši no sociāli masvarīgajām grupām (ar funkcionālajiem un/vai garīgās attīstības traucējumiem, no audžuģimenēm, aprūpes centriem un sociālā riska ģimenem u.tml.) veiksmīga integrēšana un iekļaušana darba tirgū un sabiedrībā.

*Savstarpēja ‘’dzirdamība’’ (Vai dzird to, ko saka jaunieši, jaunatnes speciālisti, ministrijas u.c.)

*Piesaistīt jauniešu organizācijām tos jauniešus, kuri ir ‘’pazuduši, respektīvi – NEETus, tādā veidā integrēt viņus sabiedrībā, kā arī iesaistīt pašus jauniešus citu jauniešu meklēšanā un piesaistē.

Reģionālā jauniešu politika

Galvenās problēmas un izaicinajumi:

*Mērķtiecīgums jaunatnes politikas plānošanā un īstenošnā

*Jauniešu politikas temini un skaidrojums jauniešiem saprotamā valodā

* Esošie jaunatnes politikas instrumenti nav vērsti uz visiem jauniešiem un ietver tikai nelielu  jauniešu daļu

*Nav uz pierādījumiem bastītas jaunatnes politikas, maz pētījumi ( ir monitorings, bet kas tālāk?, ko parāda rezultāti, kāpēc šāda situācija, kuri jaunatnes politikas pasākumi ir devuši efektu un kuri nē)

*Ir uzrakstītas stratēģijas, plāni, bet ikdienas darbā tās netiek ņemtas vērā

*Jaunatnes darbinieku, speciālistu finansējums un algas

*Lai ko domātu un darītu jaunieši – ierēdņi formāli piekrīt, bet savus solījumus neizpilda

*Pašvaldībām jaunieši ir problēma par ko pēc iespējas mazāk ir jārunā, nevis resursi un pašvaldības veidotāji nākotnē.

* Kā un ko darīt/atbalsīt, lai gudri, izglītoti un uzņēmīgi jaunieši atgrieztos atpakaļ pašvaldībās, novados un pagastos.

Risinājumi:

1.       Aktivitāšu kopums jauniešu vērtību orientācijas un jauniešu jomas stiprināšanai.

2.       Jaunu(aktuālu) pamatnostādņu veidošana

 

Ar jaunatnes politiku saistīti speciālisti secināja, ka šāda veida pasākumi, kur tiek ne tikai runāts par aktuālām problēmām, bet arī reāli meklēti risinājumi, ir būtiski un nepieciešami, lai uzlabotu ikdienas darbu.

 

Foto: Anna Ūdre

Lasi vēl

Dalies!

One thought on “Jaunatnes politika Latvijā – mīti un realitāte

  • 30. maijs, 2014 at 15:39
    Permalink

    aicinu izlabot tekstā jauniešu politika => jaunatnes politika = tām tomēr ir dažādas nozīmes! domāju, ka raksta autore/s – domāja jaunatnes politiku! Lietosim vienotu terminoloģiju!!

    Reply

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

14 − pieci =

Populāri

Runā

Jaunākais

Interesanti

Nejauši