Filmas pirmizrāde par folkloristi Valentīnu Mičuli

Filma veltīta nu jau aizsaulē esošās folkloristes, skolotājas un kolorītās personības Valentīnas Mičules dzīves un darba gaitām.

Darbs un dzīves ceļi viņai lika īslaicīgi piestāt te vienā, te otrā vietā, līdz beidzot atveda uz Atašieni, kur aizvadīti ražīgākie darba gadi.

Kopā ar Atašienes Brāļu Skrindu vidusskolas skolēniem pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā viņa aizsāka vienkāršu tautasdziesmu sadziedāšanu un etnogrāfisko deju dejošanu. Atašienes kultūras namā 1985.gadā viņa izveidoja etnogrāfiskās folkloras kopu „Vīraksne”, kur iesaistīja vietējās sievas, vīrus un jauniešus. Šis laiks sakrita ar Atmodas laiku.

Valentīna Mičule uzskatīja, ka nekur citur tautas dzīvais gars nav jūtams labāk kā laukos: kāpēc piekopt kroga kultūru un svešus svētkus, ja varam līksmoties pēc senajām tradīcijām?

Pa šiem gadiem kopā ar folkloras kopas „Vīraksne” dalībniekiem savākts plašs folkloras materiāls, atdzīvināti gandrīz no atmiņas izzudušie latviešu svētki un ieviestas tradīcijas to svinēšanai. No aizmirstība paglābts arī Atašienes senais tautastērps, bet savākto etnogrāfisko materiālu Valentīna apkopoja trīs grāmatās „Rītava”, „Rītava II” un „Rītava III”.

Par ieguldījumu tautas nemateriālās kultūras saglabāšanā un popularizēšanā Valentīnai Mičulei ir piešķirta Atzinības krusta lielā sevišķās pakāpes goda zīme, viņa kļuvusi arī par Folkloras goda zīmes īpašnieci, ieguvusi Lielo folkloras gada balvu, bet par ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā saņēmusi Latgaliešu kultūras Gada balvu „Boņuks 2012”. Tā ir tikai neliela daļa no darba gados gūtajiem atzinības un pateicības rakstiem.

Saulgriežu laikā, 2015.gada 22.jūnijā, Valentīnas dzīves pavediens aprāvās…

Filma tapusi ar LSK „Dore” un Krustpils novada pašvaldības atbalstu. Režisore – Inga Nestere. 

Teksts: Aleksandra Ugrika

Foto: Ģirts Spēlmanis