Datu centrs ar pensijām zem Damokla zobena

Priekšvēlēšanu kaislību ēnā klusi un nemanīti uz priekšu virzās Labklājības ministrijas (LM) iecere par IT infrastruktūras centralizācijas un mākoņskaitļošanas risinājumu izveidi jeb vienkāršā valodā runājot – iecere mainīt programmatūru pensiju datu uzskaites serveriem.

Dīvaini, ka, lai gan pašreizējā LM datu centra IT sistēma tika izveidota tikai pirms pāris gadiem, LM pārstāvji šobrīd uzskata, ka to neesot iespējams uzlabot. Tā vietā esot jāiegādājas jauna. No nulles. Tāpēc šobrīd LM ir aizņemta ar to, kā organizēt dokumentu plūsmu, lai jau tuvākajā laikā varētu iepirkt vienu konkrētu izvēlēto tehnoloģiju. Tā būs pamats visām turpmākajām darbībām.

Tajā pašā laikā, kamēr galvenā uzmanība pievērsta jauniegādājamās tehnoloģijas izvēlei, otrā plānā palicis jautājums par datu pēctecības nodrošināšanu jeb citiem vārdiem sakot, cik reāli izmaksās datu par visu Latvijas iedzīvotāju darba stāžu, pensiju kapitālu, aprēķināto pensiju un reāli izmaksājamām summām pārcelšana uz jauno sistēmu, un kā fiksēt no IT speciālistiem un programmatūru izstrādātājiem pieprasāmās garantijas, lai datu pārcelšanas laikā visas pensiju aprēķinu nianses saglabātos nemainīgas. Lieki teikt, ka IT speciālisti to var izdarīt, ja vien LM uzskatīs, ka tas ir jāprasa, paredzot gan saistību punktu līgumā, gan finansējumu darbību izpildei. Diemžēl šobrīd nekas par šādu pieeju neliecina. Vai tiešām LM vēlas atkārtot Veselības ministrijas paviršību e-veselības iepirkšanā un ieviešanā, bezatbildīgo pieeju pārkopējot arī pensiju jomā?

Otrs ne mazāk būtisks jautājums ir finansējuma avots. Vai tiešām tā varētu būt, ka LM vēlas būt par pirmrindnieku Eiropas Savienību fondu “apgūšanā”? Vārds “apgūšana” šoreiz apzināti tiek lietots ne pozitīvā nozīmē. Pašreizējā IT sistēma pirms dažiem gadiem tika veidota, izmantojot ES fondu finansējumu. Tagad – jauno IT sistēmu no nulles – plānots būvēt atkal izmantojot Eiropas Savienības finansējumu. Šādi rīkojoties, naudu tiešām var “apgūt” labi, bet cik šāda pieeja ir jēdzīga? Vēl, protams, ir jautājums, vai ES pieļaus šādu rīcību un nenosodīs “veco” iepirkumu – ja reiz iepirktā sistēma jau pēc pāris gadiem tiek uzskatīta par nederīgu, un vai nesaskatīs pārkāpumus “jaunā” iepirkuma veidošanā. Un galu galā, vai tas nav LM augstāko amatpersonu atbildības jautājums?

Šobrīd priekšvēlēšanu kaislības ir rimušas. Tiesa, vēl priekšā ir ne mazākas, ja ne pat lielākas, amatu dalīšanas kaislības. Šobrīd grūti prognozēt, kura partija turpmāk īstenos politisko vadību LM. Vai tā paliks “Jaunā Vienotība”? Vai tā būs kāda cita partija? Tikpat svarīgs jautājums – kuras partijas pārstāvis būs premjers un kurš tieši cilvēks tas būs. Visticamāk, premjers tomēr nebūs no “Jaunās Vienotības”, ņemot vērā partijas rezultātus 13.Saeimas vēlēšanās. Principā šobrīd šo dīvaino projektu apturēt var tikai jaunievēlētie politiķi.

Tiesa, arī te ir viens risks. Ņemot vērā Saeimā ievēlēto partiju skaitu un procentuālo sadalījumu, tikai retais politisko procesu komentētājs nav paspējis pateikt, ka jaunās valdības veidošana būs ne ātra, ne viegla. Tas nozīmē, ka gan esošais labklājības ministrs, gan esošais premjers var sēdēt savos krēslos vēl diezgan ilgi un jauši vai nejauši neredzēt ap pensiju datu serveriem notiekošās kustības.

Tāpēc noslēgumā es gribētu aicināt visas Saeimā ievēlētās jaunās partijas, īpaši tās kareivīgās, kuras pirms vēlēšanām solīja izmaiņas sistēmiskās lietās, pievērst notiekošajam Labklājības ministrijā uzmanību, un nepieļaut, ka notiek jauna afēra IT jomā par kuras ķīlniekiem var kļūt visa sabiedrība.

Andris Deniņš, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors

Foto: publicitātes

Lasi vēl

TOP Komentāri

Komentē anonīmi vai Ienāc profilā, lai komentētu
avatar

Populāri

Runā

Jaunākais

Interesanti

Nejauši