Brīvdienās dzēsts 191 kūlas ugunsgrēks

Dalies!

Kopumā dzēsti 255 ugunsgrēki, tajā skaitā 191 kūlas ugunsgrēks, veikti 29 glābšanas darbi, bija arī 34 maldinoši izsaukumi. Ugunsgrēkos nav cietuši vai bojā gājuši cilvēki.

Aizvadītajās brīvdienās reģistrēts 191 kūlas ugunsgrēks. Šī gada rekords tika sasniegts svētdien, kad ugunsdzēsēji glābēji dzēsa 137 kūlas ugunsgrēkus. Lielākie kūlas ugunsgrēki brīvdienās dzēsti:

  • Ludzas novada Pildas pagastā – 40 hektāri;
  • Salaspils novada Salaspils pagastā – 15 hektāri;
  • Ludzas novada Brigu pagastā, Dobelē Lauku ielas galā, Daugavpilī Aiviekstes ielā – 10 hektāri;
  • Daugavpils novada Kalkūnes pagastā, Auces novada Lielauces pagastā – 9 hektāri;
  • Inčukalna novada Inčukalna pagastā, Ludzas novada Briģu pagastā – 8 hektāri;
  • Tukuma novada Jaunsātu pagastā, Ciblas novada Līdumnieku pagastā, Daugavpilī Gulbju ielā – 5 hektāri;
  • Daugavpils novada Tabores pagastā, Riebiņu novada Silajāņu pagastā, Kārsavas novadā, Daugavpils novada Demenes pagastā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Limbažu novada Viļķenes pagastā – 4 hektāri;
  • Daugavpils novada Lauceses pagastā, Daugavpilī Kandavas ielā, Madonā Rūpniecības ielā, Alsungā Skolas ielā, Dobeles novada Bikstu pagastā, Mālpils novadā – 3 hektāri.

Vakar Krāslavas novada dega meža jaunaudze 5000m2 platībā. Savukārt Daugavpilī Niderkunes ielā dega sešas dārza mājiņas, krūmi un sausā zāle 4 hektāru platībā. Stopiņu novada Sauriešos kūlas dedzināšanas rezultātā aizdegās šķūnis.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeg lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas.

Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopts, rudenī nopļauta zāle. Kūlas dedzināšana – tas nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Turklāt neapsaimniekoti ir ne vien lauki, bet arī daudzviet ir nesakoptas pilsētu teritorijas.

Kūlas ugunsgrēku problēma ir ne vien laukos, bet arī pilsētās. Kūlas ugunsgrēku bīstamība pilsētās ir daudz lielāka, jo apbūve ir daudz blīvāka, un kūlas ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus u.c. pilsētas objektus. Ugunsgrēku rezultātā tiek piedūmota un piesārņota pilsētas teritorija.

Maldīgs ir cilvēku priekšstats par to, ka nekas nenotiks, jo ugunsgrēks tiek kontrolēts. Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Aizvadītajā gadā kūlas dedzināšanas rezultātā nodega 44 ēkas un sadega divi transportlīdzekļi.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados VUGD arī šogad informēs Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām. Šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas Savienības (ES) mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir administratīvi sodāma. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 179.panta ceturto daļu par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, kā arī atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro. Saskaņā ar LAPK 210.pantu pašvaldību administratīvās komisijas ir tiesīgas izskatīt šā kodeksa 51.panta otrajā daļā un 179.panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Vienlaicīgi informējam, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi” 21.punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šās prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai daļai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, bet juridiskai personai – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.

Lasi vēl

Dalies!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

13 + 17 =

Populāri

Runā

Jaunākais

Interesanti

Nejauši