Aukstajā laikā palielinās traģisku ugunsgrēku skaits

Dalies!

Kā jau vakar informējām, plkst. 07:03, VUGD saņēma informāciju, ka Cēsīs, Leona Paegles ielā, dzīvojamajā mājā ir jūtams sadūmojums. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka trīsstāvu dzīvojamās mājas otrajā stāvā deg dīvāns un grīda 6m2 platībā. Ugunsgrēkā gāja bojā apmēram 70 gadus vecs vīrietis.

Savukārt plkst. 18.23 ugunsdzēsēji steidzās uz Madonas novada Jaunkalsnavu, kur dega dzīvojamā māja. Mājā dega gaitenis un istaba, kopumā 32 m2 platībā, telpās bija ļoti spēcīgs sadūmojums. Ugunsgrēkā gāja bojā 78 gadus veca sieviete.

Informācija par ugunsgrēku Ķekavas novada Dzērumos tika saņemta plkst.21.27. Kad ugunsdzēsēji tuvojās notikuma vietai, jau lielā attālumā bija redzami dūmi un liesmas, kas pārņēmušas dzīvojamo māju. Māja dega 70 m2 platībā. Ugunsdzēsēju darbu apgrūtināja tas, ka dzēst nācās ar ūdens pievešanu, jo tuvumā nebija ūdens ņemšanas vietas. Krāsmatās tika atrasts arī cilvēks, kura personību skaidros policija. Tāpat arī Valsts policija noteiks ugunsgrēka iemeslus. Ugunsdzēsēji neizslēdz, ka  šoreiz pie traģēdijas varētu būt vainojama apkures iekārtu nepareiza ekspluatācija.

Aizvadītajā diennaktī ugunsdzēsēji saņēma informāciju par degošiem sodrējiem dūmvados dzīvojamās mājās Kuldīgā un Ogresgala pagastā. Brīvdienās līdzīgi izsaukumi bija Tukumā, Liepājā, Olaines pagasta Jāņupē, Madonā, Daugavpilī un Vecpiebalgas novada Kaives pagastā.

VUGD atgādina, ka netīrīts skurstenis ir ugunsbīstams. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, savlaikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā gadījumā var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru tajā aptuveni līdz pat 1000 C. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādejādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām.

Lai izvairītos no nelaimes un varētu droši uzturēt siltumu, kurinot malkas, gāzes vai cita veida apkures ierīci, reizi trijos gados jāapseko dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehniskais stāvoklis. To drīkst veikt sertificēti skursteņslauķi. Par to jāpārliecinās, lūdzot darba veicējam uzrādīt apliecinošos dokumentus. Bojātu skursteņu ekspluatācija ir bīstama!

 VUGD atgādina, ka sodrēji no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma un apkures sezonā ne retāk kā:

  • divas reizes apkures sezonā – apkures krāsnīm un virtuves pavardiem;
  • reizi mēnesī – ilgdedzes speciālajām krāsnīm.

          Apmēram puse no ar apkuri saistītiem ugunsgrēkiem izceļas tieši apkures iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu dēļ. Lielākā  daļa no šiem ugunsgrēkiem ir notikuši tieši cietā kurināmā apkures iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu rezultātā.

Lietojot malkas plīti, jāatceras, ka plītis laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, savlaikus nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas.

Cietā kurināmā krāsns (virtuves pavarda) kurtuves priekšā degtspējīgu materiālu grīda jāpārklāj ar degtnespējīga materiāla loksni (skārds u.c.), kuras izmēriem jābūt ne mazākiem par 50 cm perpendikulāri kurtuves ailai un 70 cm paralēli tai.

Kurināmie materiāli (ogles, kūdra), kam piemīt pašaizdegšanās spēja, jāuzglabā speciāli šim nolūkam pielāgotās telpās vai laukumos (ne tuvāk par 6 m no degtspējīgām ēku vai būvju konstrukcijām).

VUGD aicina iedzīvotājus šajā aukstajā laikā ievērot elementāru piesardzību. Ekspluatējot vietējās apkures ierīces aizliegts:

  • novietot kurināmo un citus degtspējīgus materiālus kurtuves atveres priekšā tuvāk par 1.2 metriem;
  • atstāt bez uzraudzības degošas apkures ierīces, ja to neatļauj tehniskās ekspluatācijas noteikumi;
  • novietot uz apkures ierīcēm degtspējīgus priekšmetus un materiālus (žāvēt drēbes, apavus utt.);
  • kurināt krāsnis un plītis ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus;
  • vēdināšanas kanālus izmantot kā apkures krāšņu vai pavardu dūmvadus;
  • izmantot bojātas apkures iekārtas un dūmvadus;
  • tās pārkurināt.

Tā kā apkures sezonā vistraģiskākie ugunsgrēki notiek tieši naktī, kad cilvēki guļ un nepamana ugunsgrēka izcelšanos. Dzīvojamās telpas ir nepieciešams aprīkot ar dūmu detektoriem, kas ar skaņas signāla palīdzību signalizēs par ugunsgrēka izcelšanos, ļaujot laicīgi izsaukt ugunsdzēsējus glābējus.

Dūmu detektors ir neliela izmēra ierīce, kura patstāvīgi spēj konstatēt telpā izveidojušos ugunsgrēka faktorus (dūmu koncentrāciju, siltumu) un par to ar spalgu, 80 dB skaņas signālu aptuveni pusstundu nepārtraukti brīdināt mājokļa iemītniekus. Saprotams, ka ugunsdzēsības aparātu vai ugunsdzēsības pārklāju šī ierīce neaizvieto. Tās uzdevums nav dzēst, bet gan brīdināt par izcēlušos ugunsnelaimi.

Ja izcēlusies ugunsnelaime, nekavējoties zvaniet uz tālruņa numuru 112!

Lasi vēl

Dalies!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

trīs + četri =

Populāri

Runā

Jaunākais

Interesanti

Nejauši