Atklāti: Tiesātie garnadži atklāj, kā viņi sagatavojas mājokļa apzagšanai

Un kāpēc nereti pat mājoklī uzstādītās drošības sistēmas nespēj paglābt no zādzības? Kā norāda apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) veiktais pētījums, kurā tika aptaujāti tiesātie garnadži, noskaidrots, ka liela daļa garnadžu rūpīgi izplāno zādzību, iepriekš ilgstoši vērojot ne tikai noskatīto mājokli, bet arī tā iemītniekus, līdztekus cenšoties iegūt no dažādiem avotiem visu sev nepieciešamo informāciju, kas būtiski atvieglo zādzības veiksmīgu īstenošanu.

Kā atklāja BALTA un pētījumu centra SKDS veiktās tiesāto zagļu aptaujas rezultāti, liela daļa garnadžu zādzības īpaši rūpīgi izplāno, tomēr ir arī tādi, kas zādzības veic spontāni. Gadījumos, ja zādzība tiek plānota, plānu visbiežāk izstrādā vairākas personas kopā, tomēr ir gadījumi, kad ielaušanās plānu garnadzis plāno vienatnē.

Salīdzinot ar 2010.gadā veikto pētījumu, novērojama tendence – pēdējo gadu laikā ir palielinājies zādzības izplānošanai nepieciešamais laiks. Ja 2010. gadā 51% tiesāto garnadžu atbildēja, ka zādzības izplānošanai nepieciešamas vien pāris dienas, tad 2015.gadā šo atbilžu variantu izvēlējās tikai 38% garnadžu. Šogad veiktajā pētījumā par 6 procentpunktiem palielinājies to aptaujāto zagļu skaits, kuri uzskata, ka zādzības izplānošanai nepieciešamas dažas nedēļas, savukārt par 9 procentpunktiem palielinājies to garnadžu skaits, kuri zādzību plāno mēnesi un pat ilgāk.

BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis norāda, ka pētījumā tiesātie garnadži atklāja arī pazīmes, kas varētu liecināt, ka mājokļa iemītniekiem ir nepieciešams pastiprināti pievērst uzmanību sava īpašuma drošības pasākumiem, jo kāds ir „noskatījis” viņa mājokli kā apzagšanai derīgu un ērtu objektu. „Galvenokārt zagļi norādīja, ka visreālākais iemesls, kā iedzīvotāji varētu pamanīt, ka garnadzis vēro viņu un viņa mājokli, būtu, ja pie mājas regulāri parādās aizdomīgi cilvēki, kuri pirms tam mājokļa apkaimē nav redzēti. Tomēr piesardzīgam vajadzētu kļūt arī ikvienam, kuram ir nesen uzradies jauns un ļoti ziņkārīgs paziņa, vai arī, ja mājā neaicināti cenšas ienākt kādu firmu darbinieki. Paņēmiens, kad garnadzis tēlo kādu firmas darbinieku, kurš ieradies kaut ko salabot vai veikt aptauju, mēdz būt viens no bīstamākajiem, it īpaši vecāka gada gājuma cilvēkiem, kuri, uzticoties cilvēka sacītajam, ielaiž šīs personas savā mājoklī. Būtiski ikvienam ir atcerēties, ka mājoklī ielaist firmu darbiniekus drīkst tikai, ja paši esat šīs firmas/cilvēka pakalpojumus lūdzis, turklāt pat tad ir jābūt pārliecinātam, ka uzņēmums ir pavisam “oficiāls”, godīgs un ar labām atsauksmēm,” norāda I. Savickis.

Tāpat personas, kuras tiesātas par ielaušanos, pētījumā norādīja būtisku faktu – pēdējo gadu laikā zagļi daudz biežāk pirms aplaupīšanas mēģina iegūt informāciju, novērojot un izsekojot interesējošās personas vai arī iegūstot informāciju no radiniekiem, kolēģiem, draugiem vai bērniem. 75% tiesāto garnadžu norādīja, ka būtiskākā informācija, ko zagļi mēģina iegūt pirms zādzības veikšanas, ir laiks, kad mājokļa īpašnieks un viņa ģimenes locekļi nav mājās. Interesanti, ka tikai 50% personu, kuras tiesātas par ielaušanos, par svarīgu informāciju atzina īpašnieku turīgumu, kā arī tikai 5% garnadžu pirms ielaušanās cenšas iegūt informāciju par visiem iespējamajiem atkāpšanās ceļiem neparedzētas situācijas gadījumā, kā arī suņu esamību mājoklī.

Nedaudz iepriecinošāks ir fakts, ka tikai 23% tiesāto garnadžu norādīja – pieredzējuši zagļi visdrīzāk būs gatavi uz vardarbību, piemēram, situācijā, kad, ielaužoties mājoklī, secina, ka tajā tomēr atrodas kāds iedzīvotājs vai arī zaglis tiek pieķerts nozieguma vietā.

Pētījumu par mājokļa drošību pret ielaušanos jau otro reizi 2015. gada septembrī un oktobrī veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS sadarbībā ar apdrošinātāju BALTA, Valsts policiju, Valsts probācijas dienestu un Ieslodzījuma vietu pārvaldi. Pirmo reizi pētījums tika veikts 2010.gadā, līdz ar to šogad, analizējot tā rezultātus, bija iespējams salīdzināt gan iedzīvotāju, gan zagļu viedokļus un pašu zādzību attīstības tendences. Pētījumā nejaušas izlases kārtā tika aptaujāti 1008 pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kā arī 121 persona, kura tiesāta par ielaušanos.

 

Apdrošinātājs BALTA ir sagatavojis vairākus ieteikumus par to, kā pasargāt savu mājokli no zagļiem:

  • Diennakts tumšajā laikā vēlams aizvērt aizkarus, lai zagļi nevarētu pētīt mājinieku paradumus;
  • Dzīvojot privātmājā, īpaši jāparūpējas par to logu un durvju drošības paaugstināšanu, kuras iziet uz nomaļāku vietu (slēgtiem pagalmiem, mežu);
  • Dzīvojamām mājām un pirmā stāva dzīvokļiem pirmā stāva logus vēlams pasargāt ar logu sargiem vai blokatoriem;
  • Durvis un slēdzenes mājoklim (it īpaši dzīvoklim) izvēlēties ar paaugstinātu drošības pakāpi. Tāpat noderīgi būtu ievietot mājoklī dubultās durvis, kuras abas ir iespējams aizslēgt;
  • Mājokļa durvis obligāti ir nepieciešams aizslēgt gan tad, kad paši esat mājās, gan arī tajās reizēs, kad it kā tikai uz pāris minūtēm izejat no mājokļa;
  • Vērtīgās lietas (somiņas, makus, portatīvos datorus) neglabāt tuvu pie ārdurvīm. Visdrošāk vērtslietas ir glabāt seifā, kas ir kvalitatīvi un droši piestiprināts sienai vai grīdai.

 

TOP Komentāri

avatar