Ārvalstu investori: trūkst spēcīga stimula ieguldīt Latvijā

Dalies!

Pētījuma autors, SSE Riga asociētais profesors Arnis Sauka norāda, ka “Jaunākais “FICIL Setimenta indekss” kopumā aptver trīs būtiskus problēmjautājumus: (1) Vai investori redz uzlabojumu attiecībā uz investīciju vidi Latvijā salīdzinājumā ar situāciju 2015. gadā; (2) Kas, pēc investoru domām, ir ticis darīts un kas vēl jāizdara, lai investīciju vide Latvijā uzlabotos, – ietverot dažādu politikas iniciatīvu novērtējumu; un (3) Kādi ir galvenie uzdevumi, kas jāveic īstermiņā, investīciju vides Latvijā uzlabošanai.” Sauka uzsver – pētījuma rezultāti liecina, ka papildus augstākminētajiem investori atkārtoti norāda arī uz vairākiem citiem sasāpējušiem jautājumiem, kas ilgtermiņā neatrisināti negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības attīstību un Latvijas tautsaimniecību kopumā. Starp tiem ir ēnu ekonomika, korupcija, nesakārtotā sociālās drošības un veselības aprūpes sistēma, negatīvais demogrāfiskais pieaugums un ieilgusī reģionālā reforma. Turklāt, pēc investoru domām, pēdējā gada laikā īstenotās politiskās iniciatīvas situāciju būtiski nav uzlabojušas. Tā, piemēram, atzīstot, ka tādu atsevišķu jautājumu risināšana kā demogrāfijas rādītāju uzlabošana un labāka pieeja darbaspēkam ir ilgtermiņa izaicinājums, kur nevar gaidīt tūlītēju rezultātu, investori tomēr vēlētos redzēt vairāk iniciatīvu, kas būtu vērstas uz šo jautājumu iespējami ātru risināšanu.

Pētījums atklājis arī citu neiepriecinošu tendenci – tikai puse no lielākajiem ārvalstu investoriem valstī plāno turpināt ieguldīt uzņēmējdarbībā Latvijā un palielināt investīciju apjomu. Diemžēl nereti aptaujātie investori pauduši šādu viedokli: “Iemeslu, lai investētu Latvijā, ik gadu paliek arvien mazāk – bez jebkādiem paskaidrojumiem tiek ieviesti jauni nodokļi, un vienīgā iespēja meklēt taisnīgumu ir doties uz tiesu. Pašlaik trūkst spēcīgu stimulu, kuru dēļ būtu vērts ieguldīt uzņēmējdarbībā Latvijā, vēl jo vairāk, ja salīdzina ar aicinošo investīciju vidi kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā,” pētījumā atzinis investors, kas pārstāv finanšu un banku sektoru. Negatīvam lēmumam par investīciju palielināšanu ir arī vairāki citi iemesli, tomēr pozitīvi tiek vērtēts fakts, ka, neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem, liela daļa aptaujāto investoru vai nu plāno palielināt investīciju apjomu, vai arī šādu iespēju nopietni apsver.

“Tāpat kā pērn, arī šogad liela daļa investoru ar bažām raugās uz Latvijā notiekošo un atturas pieņemt nozīmīgus lēmumus par labu ieguldījumiem uzņēmējdarbībā. Neskaidrības par to, ko nesīs jaunā nodokļu sistēmas reforma, pretrunīgas izmaiņas likumdošanā, nespēja sakārtot valsts veselības aprūpes sistēmu un rast izeju no demogrāfiskās krīzes – tie ir tikai daži iemesli, kuru dēļ atsevišķi investori ieņēmuši nogaidošu pozīciju. Visticamāk, šo iemeslu dēļ Latvijā neienāk arī jauni ārvalstu investori. Ja tuvākajā laikā netiks veiktas mērķtiecīgas un efektīvas darbības, kas varētu uzlabot Latvijas konkurētspēju, Latvijā ne tikai netiks veidoti jauni uzņēmumi, bet pastāv risks, ka arī esošie tiks pārcelti uz citām valstīm,” brīdina Marta Jaksona, ĀIPL izpilddirektore.

Neskatoties uz to, ka ārvalstu investori kritiski novērtējuši politikas veidotāju paveikto 2016. gadā, norādīts arī uz pozitīvām pārmaiņām. Lielākā daļa pētījuma dalībnieku minējuši, ka šajā periodā būtiski uzlabojusies komunikācija ar valdību, kā arī tās sniegtais atbalsts investoriem. Tāpat augusi Latvijas konkurētspēja infrastruktūras jomā – atzinīgāk nekā pērn investori novērtējuši enerģētikas un aizsardzības jomu.

Lai Latvijas uzņēmējdarbības vide uzlabotos un investīciju apjoms pieaugtu, ārvalstu investori Latvijas valdību un politikas veidotājus aicina nekavējoties rast risinājumu vai vismaz spert mērķtiecīgus soļus darbaspēka pieejamības un demogrāfisko problēmu mazināšanai, uzlabot nodokļu un tiesu sistēmu, kā arī novērst būtiskākos trūkumus rīcībpolitikas plānošanas un īstenošanas procesā. Steidzami darāmo darbu sarakstā investori ierindojuši arī cīņu ar ēnu ekonomiku, ļaunprātīgu maksātnespējas procesu izmantošanu, nodokļu nemaksāšanu, korupciju, kas ilgstoši grauj Latvijas konkurētspēju.

Pētījums veikts 2016. gadā, intervējot 32 lielākos ārvalstu investorus Latvijā.  

Lasi vēl

Dalies!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

viens × 5 =

Populāri

Runā

Jaunākais

Interesanti

Nejauši