Aptauja: Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs regulāri smēķē

Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs (25 %) regulāri smēķē, liecina Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”.  Savukārt 5 % iedzīvotāju atzīst, ka mēdz pārmērīgi lietot alkoholu.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, vīrieši smēķē teju trīsreiz biežāk nekā sievietes – kungu vidū 37 % atbildēja, ka regulāri smēķē, bet dāmu vidū – 14 %. Ja aplūko datus dažādās vecuma grupās, secināms, ka visvairāk smēķē iedzīvotāji 35 – 44 gadu vecumā (32 %), bet visretāk šis kaitīgais ieradums piemīt 55 – 74 gadu vecām personām (17 %). Aptaujas dati arī rāda, ka regulāri smēķē teju ceturtdaļa (22 %) jauniešu 18 – 24 gadu vecumā.

Interesanti, ka starp tiem, kas atzina, ka regulāri smēķē, 49 % ir personas ar pamatizglītību. Bet starp aptaujātajiem ar augstāko izglītību, regulāra smēķēšana piemīt 11 %. Tikmēr 56 % aptaujāto apgalvoja, ka viņiem nepiemīt nekādas atkarības. Tostarp 51 % aptaujāto nesmēķē un izvairās no piesmēķētas vides, kas ir par 2 % vairāk nekā pērn. Bet 46 % respondentu norādīja, ka nepārsniedz pieļaujamās alkohola normas, kas, salīdzinot ar rezultātiem pērn, ir par 2 % mazāk.

Narkoloģe Ilze Maksima atzīst, ka smēķēšanas problēma valsts iedzīvotāju vidū tik tiešām ir aktuāla. “Pēc Slimību profilakses un kontroles centra 2015. gada datiem šie rādītāji bija vēl augstāki, bet tāda tā situācija diemžēl ir. Sakarā ar smēķēšanas ierobežojumiem sabiedriskās vietās smēķētājus uz ielas varbūt tik bieži neredzam, bet darba vietās, mājās, dzīvokļos tas notiek. Gadās arī, ka cilvēki, pārejot uz e-cigaretēm, uzskata, ka vairs nesmēķē, bet es kā speciālists tam nevaru piekrist, jo rituāls saglabājas,” pauž ārste.

Arī alkohola pārmērīga lietošana Latvijas iedzīvotājiem ir raksturīga, ar nožēlu norāda narkoloģe. “ Alkohols tiek uzskatīts par normu jebkuros svētkos, skumjos brīžos, pat bērnu ballītēs. Vīna lietošanas rituāli tiek pārprasti, un sākas pārmērīga alkohola lietošana. Daži, kuriem risks kļūt atkarīgam ir lielāks, iekrīt šajā “slazdā”. Ja cilvēks neapzinās riskus, neseko līdzi patērētā alkohola daudzumam un biežumam, viņš var kļūt atkarīgs,” skaidro eksperte.

Komentējot soļus uz atkarību pārvarēšanu, I. Maksima uzsver, ka pirmkārt nepieciešama izpratne par atkarības izraisītājiem. “Ir jājautā, vai tas, ko daru, man tiešām ir vajadzīgs un vai ieradums jau “nediktē” man, kā dzīvot,” skaidro narkoloģe. Viņa atzīst, ka darba ar atkarībās iekļuvušiem cilvēkiem ir daudz, taču vienlīdz daudz ir tādu, kas pēc palīdzības nevēršas. Galvenokārt tas ir tādēļ, ka cilvēki izjūt kaunu. “Gribas iedrošināt, ka, savlaicīgi meklējot palīdzību, veselības stāvokļa pasliktināšanos var apturēt. Atkarība ir ārstējama, tāpēc svarīgi meklēt profesionālu palīdzību. Nevajadzētu pieļaut kaitīgu ieradumu pārvēršanos atkarībās. Svarīgi ir atnākt uz sarunu,” aicina I. Maksima.

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” izveidots sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts šī gada aprīlī, kopumā visā Latvijā aptaujājot 1003 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

 

Lasi vēl

TOP Komentāri

Komentē anonīmi vai Ienāc profilā, lai komentētu
avatar

Populāri

Runā

Jaunākais

Interesanti

Nejauši