A.Ašeradens: “Nolikto atslēgu” princips pēc izvēles ir kredītņēmēja tiesību ievērošana demokrātiskā valstī

Dalies!

Viņš uzsver, ka “nolikto atslēgu” principa atcelšana ne valdības, ne Saeimas dienaskārtībā netiek izskatīta. Tā tiek papildināta vienīgi ar normu kredītņēmēju interesēs, nodrošinot mājokļu hipotekāro kredītu pieejamību uz agrākiem nosacījumiem un apmēriem. Bankām arī turpmāk būs jārespektē kredītņēmēja izvēle.

Šāds “nolikto atslēgu” risinājums kopā ar valsts pirmā mājokļa programmu veicinās jaunu mājokļu pieejamību jaunajām ģimenēm, tajā pat laikā pašām dodot izvēli samazināt kredītņemšanas riskus vai arī banku prasības par pirmo iemaksu vai tās nodrošinājumu.

“Pretēji prognozēm, banku kreditēšana Latvijā neatjaunojas, salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju. Tāpēc šobrīd kā obligātu principu bankām noteikt papildu slogu kreditēšanai un palielināt to finanšu riskus nozīmētu pārvilkt treknu svītru pāri daudzu jauno ģimeņu sapņiem par savu mājokli. Mums šajā situācijā ir svarīgi līdzsvarot ģimeņu un nozares intereses, lai hipotekārie kredīti mājokļiem nekļūtu par nepieejamu lietu,” norāda A.Ašeradens, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs.

Jāmin, ka jau šobrīd darbojas jaunās izmaiņas Maksātnespējas likumā, kas būtiski aizsargā finanšu grūtībās nonākušo kredītņēmēju tiesības, salīdzinot ar ekonomiskās lejupslīdes periodu.

Kreditēšana ir svarīgs instruments tautsaimniecības izaugsmes stimulēšanai. Pērn Lietuvā un Igaunijā atsākās kreditēšanas izaugsme, bet Latvijā joprojām saglabājas negatīva kreditēšanas līkne. Jāmin, ka pie šī brīža ģeopolitiskās situācijas ietekmes uz ekonomiku ir svarīgi nodrošināt papildu instrumentus ekonomikas stimulēšanai.

Starptautiskais Valūtu Fonds paredzēja kreditēšanas atjaunošanos Latvijā jau 2013. gada beigās. Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā no jauna rezidentiem izsniegto kredītu pieaugums 2014. gada jūlijā pret 2013. gada jūliju bijis negatīvs: Igaunijā – plus 2,5%; Lietuvā – plus 1,5%; pretstatā Latvijā – mīnus 2,5%.

2014. gada 3. ceturksnī no jauna rezidentiem kredītos ir izsniegti tikai mazliet vairāk nekā 350 miljoni eiro, kas ir par 39% mazāk, salīdzinot ar 2013. gada 3. ceturksni. No tiem 193 miljoni aizdevumos tika izsniegti rezidentu mājsaimniecībām mājokļa iegādei, rekonstrukcijai vai remontam. Tādējādi ir redzams, ka par spīti pakāpeniski pieaugošai aktivitātei Eiropas reģionā, tostarp Lietuvā un Igaunijā, Latvijā tirgus aktivitāte joprojām nav atguvusies.

Eiropas mērogā Latvijas privātā sektora parādu slogs vairs nav pārmērīgi augsts, sasniedzot būtiski zemākus rādītājus nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Lasi vēl

Dalies!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

6 + divpadsmit =

Populāri

Runā

Jaunākais

Interesanti

Nejauši