10 patiesības par insultu

Latvijā ik dienu no insulta mirst vidēji 7 cilvēki, bet 1/3 no saslimušajiem kļūst par invalīdiem uz visu atlikušo mūžu. Kā norāda speciālisti, liela daļa saslimušo iepriekš nav zinājuši par insulta riskiem, nav atpazinuši simptomus un līdz ar to nav arī atbilstoši ārstējušies.  

 

  1. 1.     Kas ir insults?

Insults ir pēkšņs smadzeņu bojājums, kas rodas un attīstās :

  • Asinsvada nosprostojuma dēļ (notiek biežāk) – tādā gadījumā to sauc par išēmisku insultu jeb cerebrālu infarktu.
  • Asinsvada plīsuma dēļ (notiek retāk) – tādā gadījumā to sauc par hemorāģisku insultu.

 

  1. 2.      Vai insults ir izplatīta slimība?
  • Katru gadu Latvijā slimnīcās nonāk ap 7000 cilvēku ar cerebrālu infarktu un ap 1000 pacientu ar hemorāģisku insultu.
  • Latvijā ik dienas ar insultu mirst apmēram 7 cilvēki jeb 118 no 100 00 iedzīvotāju.[1]
  • Pasaulē katru gadu insultu pārcieš 15 miljoni cilvēku, 5 miljoni no tiem kļūst koopjami jeb atkarīgi no citu palīdzības, bet 5 miljoni nomirst.[2]

 

  1. 3.      Kādi ir galvenie insulta cēloņi?
  • Išēmiska insulta biežākie cēloņi ir ateroskleroze smadzeņu vai kakla artērijās un sirds mirdzēšanas aritmija.
  • Hemorāģiska insulta biežākie cēloņi ir augsts asinsspiediens vai nepareizi veidots asinsvads (aneirisma).
  • To, kāda veida insults noticis, var diagnosticēt tikai, veicot galvas smadzeņu izmeklējumus.

 

  1. 4.      Kādi ir galvenie insulta riska faktori?
  • Riska faktors, ko nevar ietekmēt, ir vecums, tomēr ar insultu var saslimt jebkurā vecumā. Insulta risks sevišķi pieaug, pārsniedzot 55 gadu vecumu; pēc tam risks dubultojas ik 10 gadus.
  • Riska faktori, ko var ietekmēt, respektīvi, samazināt, ir augsts asinsspiediens un paaugstināts holesterīna (sevišķi zema blīvuma holesterīna) līmenis asinīs, kā arī sirds mirdzēšanas aritmija, cukura diabēts.
  • Riska faktori, kas saistīti ar dzīvesveidu, ir smēķēšana, nepietiekama fiziskā aktivitāte, aptaukošanās, nepareizi ēšanas paradumi (nesabalansēts uzturs, daudz dzīvnieku izcelsmes tauku), pārmērīga alkohola lietošana.

 

 

 

 

  1. 5.      Vai no insulta var izvairīties?
  • Katram cilvēkam ir jāzina savs asinsspiediens, pulss (jāpārbauda arī pulsa ritms), holesterīna līmenis, cukura līmenis asinīs un jākontrolē šie rādītāji, īpaši, pārsniedzot 40 gadu vecumu. Ārsta nozīmētie medikamenti jālieto regulāri, nepieciešamības gadījumā – visu mūžu.
  • Jāievēro veselīgs dzīves veids, nepieciešama fiziskā aktivitāte (vismaz 30 minūtes ik dienas), pareizi ēšanas paradumi, jāatmet smēķēšana.

 

  1. 6.      Vai insultu var ārstēt?
  • Išēmiska insulta gadījumā trombu var šķīdināt, ievadot vēnā zāles. Šo ārstēšanas metodi sauc par trombolīzi. To var veikt tikai pirmo 4 līdz 5 stundu laikā kopš simptomu sākuma.
  • Atsevišķos gadījumos, kad tromba šķīdināšana nav iespējama, trombu var izvilkt no artērijas ar speciālām ierīcēm – to sauc par trombektomiju. Arī šī metode izmantojama tikai pirmajās stundās pēc konstatētā insulta.
  • Specializēta insulta ārstēšana notiek insulta vienībās, kas atrodas lielākajās Latvijas slimnīcās, taču, ja pirmās stundas jau pagājušas, ārstēšana, iespējams, nebūs tik efektīva.

 

  1. 7.      Kādas ir galvenās insulta pazīmes?

           Simptomi attīstās pēkšņi vai strauji :

  • Vienpusējs vājums vai kustību zudums
  • Šķība seja
  • Vienpusējs notirpums
  • Kustību koordinācijas traucējumi un reibonis
  • Nespēja runāt vai saprast teikto
  • Redzes traucējumi ar dubultošanos un reiboni
  • Nespēja norīt un parunāt
  • Retāk – pēkšnas stipras galvassāpes (asinsizplūduma gadījumā).

 

  1. 8.      Ko darīt, ja rodas aizdomas par insultu?

Nekavējoties izsaukt ātro palīdzību, jo svarīga ir katra minūte!

 

 

  1. 9.      Ko darīt, ja insultam līdzīgi simptomi parādās un ātri pāriet?
  • Tā var izpausties tranzitora išēmiska lēkme smadzenēs.
  • Tā ir pazīme, ka smadzeņu asinsrite nav kompensēta un tuvākajā laikā draud insults.
  • Nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība vai jāgriežas pie ārsta.

 

 

 

 

  1. 10.  Dzīve pēc insulta – kas ir būtiski?
  • Ļoti svarīga ir rehabilitācija, ko uzsāk agrīni pēc insulta jau slimnīcā un secīgi turpina pēc tam – mājās vai rehabilitācijas centrā speciālistu uzraudzībā.
  • Regulāri, visu mūžu ievērot ārsta ieteikumus, lietot ārsta nozīmētos medikamentus, pretējā gadījumā insults var atkāroties.
  • Ievērot veselīgu dzīvesveidu.
 

TOP Komentāri

avatar